Latviešu tūristiem Gruzijas valsts neprasa papildus komentārus, tādēļ bez ievadiem dosimies pieredzes stāstā. Šajā Kaukāza valstī sanācis ceļot četras reizes gan ar draudzeni divatā (2014.gadā), gan ar ģimeni, tajā skaitā cilvēku ratiņkrēslā (2016. gadā, 2019. gadā un 2023.gadā).
Diemžēl, vide ir nepieejama, visur ir trepes, durvis neatbilstoši standartiem (par šauru), labierīcības nepieejamas (līdz pat caurumam grīdā restorānā). Toties gruzīni ļoti cenšas palīdzēt un atbalsta cilvēku ratiņkrēslā. Pat Batumi, braucošā funikulierī iecēla. Cenšas, bet nevienā mirklī neapgalvotu, ka vide ir pieejama.
Kur ieteiktu īrēt auto Gruzijā?
2016. un 2019. gadā izvēlējāmies vietējo auto nomu Cars4rent, , kura piedāvāja automašīnu nogādāt līdz Kutaisi lidostā. Jau iepriekšējos Gruzijas ceļojumos, pārliecinājāmies, ka 4×4 auto ir labākā izvēle, ja ir plānots braukt pa sniegu un kalniem. Auto nomas kompānija Cars4rent nomas maksā ietilpa pilna apdrošināšana, tādēļ netika ieturēta drošības nauda.
Kā nokļūt no Kutaisi lidostas uz pilsētas centru?
2023. gadā lasot forumus, minēts, ka starppilsētu autobuss uz Tbilisi, nogādā ceļotājus arī līdz Kutaisi pilsētai, bet mūsu pieredzē šī informācija neattaisnojās. Proti, nevienu sabiedrisko autobusu neatradām un nācās doties ar taksi, kas izmaksāja 40 GEL.
Kur iegādāties telefona operatora SIM karti?
Jau lidostā iegādājāmies vietējo SIM karti, Beeline, kurā ietilpa numurs, 2GB internets, 50 minūtes starptautiskās sarunas, bez limita vietējie zvani. Šī karte ir derīga 14 dienas, bez kredīta papildināšanas. Cena šādam pakalpojumam 20 GEL (6.40 EUR). Ir telefona moduļi, kuriem ir divas SIM kartes vietas, kas lieliski noder ceļojot, jo abi numuri ir aktīvi. (Informācija no 2019.gada)
Kur ir garšīgākā hinkaļu vieta Gruzijā?
Viennozīmīgi, restorānā El Depo Kutaisi ir gardākie hinkaļi valstī. Strādā visu diennakti, tādēļ ielidojot Kutaisi lidostā, jebkurā laikā var doties tieši uz restorānu, lai sāktu Gruzijas ceļojumu. Viens hinkalis maksā 1.00 GEL un pēdējo reizi tas bija tik apmeklēts, ka vienmēr nācās gaidīt rindā, lai tiktu pie galdiņa.
Kutaisi
Pilsētas vēsture meklējama 17.gs. p.m.ē un tika dibināta kā Grieķijas kolonija 7.gs p.m.ē. Bijusī Gruzijas galvaspilsēta no 978. gada līdz 1122. gada. Teritorija bijusi gan turku, gan mogoļu, gan krievu iekarota.
David Agmashenebelis skvērs atrodas pašā Kutaisi centrā ar zeltā rotātu strūklaku, blakus atrodas Meskhishvili Valsts teātris un Kutaisi Vēstures muzejs.
Kutaisi tirgus (Green market) – tirgus atrodas uz Paliashvili ielas un šeit varēs iegādāties labākos suvenīrus – gan čurčilas par 1 LAR, gan garšvielas par 2 LAR.
Gelati klosteris atrodas Kutaisi ziemeļos un ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā ar iespaidīgiem 12. gadsimta griestu gleznojumiem. Ceļvedī teikts, ka klosteris atrodas vietā ar vienu no skaistākajiem skatiem Gruzijā. Klosteris bijis viens no galvenajiem kultūras un intelektuāļu centriem Gruzijā.
Prometheus alas ir lielākās Gruzijā un apskatei pieejamas sešas zāles, 1400 metru garumā. Tūristiem atklāta tikai 2011. gadā. Diemžēl, cilvēkam ratiņkrēslā vide ir nepieejamas. Alu labirinti ir apjomīgi un, ja esat nokļuvuši Kutaisi apkaimē, noteikti, iesakām apmeklēt. Apskate notiek gida pavadījumā.
Motsameta klosteris atrodas tikai 2 km attālumā no Kutaisi, dibināts 8.gadsimtā. Šobrīdējā ēka un baznīcas tornis ir celts 11.gadsimtā par piemiņu brāļiem David un Konstantin Mkheidze kuri atteikšanās pieņemt islāmu un kļuvuši par svētajiem.
Katskhi pillar ir klosteris, kas atrodas četrdesmit metru augstā vientuļā klintī. Lai nokļūtu klosterī jābrauc 65 km no Kutaisi.
Samtskhe – Javakheti rajons
AKHALTSIKHE dibināta viduslaikos un tulkojumā nozīmē “jaunais cietoksnis”. 16. gadsimtā Otomaņu impērijas rajona centrs, 1828. gada līdz 1829. gadam krievu – turku karā, tika pievienota Gruzijai, kas ietilpa Krievijas impērijā. Galvenais apskates objekts ir viduslaiku pils Rabat. Ieradāmies Akhaltsikhe decembrī, tad sals koda neganti un varējām pili baudīt ātrā skrējienā. Sasildīties varēja pils teritorijā esošajā muzejā.
Ceļojot 2016.gadā, palikām nelielā viesu mājā ar skatu uz pili Hotel New Star
VARDZIA – pa līkumotu ceļu no Akhaltsikhe pretī UNSECO piemineklim – 12. gadsimta klosterim klintīs. Komplekss sastāv no 79 telpām, baznīcas un šaurām klints ejām, kas savieno stāvus un telpas. Mistiski un vilinoši, iesaku ikvienam apskatīt šo vietu. Nokļūšana sarežģīta, tādēļ devāmies, kad bija auto un pat tad ceļu jautājām cilvēkiem.
BORJOMI nosaukums visdrīzāk asociējat ar minerālūdeni un tikai pēc tam, ar apdzīvotu vietu. No Tbilisi ir iespējams nokļūt ar mikroautobusu līdz Borjomi. Lai nokļūtu pilsētas centrā, ir jāpāriet (ja ar auto, tad jāpārbrauc) pāri Mtkvari upei un jāturpina ceļš pa 9. aprīļa ielu līdz centrālajam parkam, kur varēs piepildīt, līdz paņemtās pudeles, ar pazemes Borjomi ūdeni, uzbraukt ar funikulieri kalnā un vērot pilsētu. Mazie veikaliņi un kafejnīciņas, rada pasakainu sajūtu. Borjomi nacionālais parkā var doties pārgājienos pa kalna takām.
Pašā parka centrā atrodas, grezna viesnīca, kuru varam ieteikt. Jābauda kūrorta pilsēta, kā kūrortniekam ar baseina ūdens mutoļošanu Crowne Plaza Borjomi
Batumi
Melnās jūras pilsēta, kas bija neliels zvejnieku ciematiņš, līdz šeit 16. gadsimtā saimniekoja turki. Bet kad ienāca krievi 1878. gadā sākās ļoti strauja pilsētas attīstība. Sākot ar 2009. gadu Saakashvili (trešais Gruzijas prezidents 2004. – 2013. un 2015. – 2016.) valdību, pilsēta sākās aktīva būvniecība. Dzirdēsiet iedzīvotāju pārdomas par arhitektūras gaumi un nepieciešamību, piemēram, 130 metrus augstais Alfabēta tornis, kas simbolizē unikālo gruzīnu valodu un tautu, ir bez praktiska pielietojuma. Iespējams, ka kūrorta pilsētai tādai jābūt – ar īstermiņa šiku.
Promenāde ir kūrorta pilsētas sirds un savdabīgu ēku apkopojums, piemēram, miniatūras kolizejs (hotelis), muzikālās strūklakas un lāzera šovs (bezmaksas parkā), aiz tām sasalusī strūklaka un vēl tālāk, redzēsiet Melnās Jūras vārtus. Delfinārijs, atrodas blakus promenādei pie Nurigeli ezeriņa. Vēl uz priekšu pa promenādi varēs apskatīt kolonādi un jau citas muzikālās strūklakas. Tad sastapsiet, jau pieminēto, Alfabēta torni, Ali un Nino skulptūras, kas saplūst vienā kopumā, panorāmas ratu, Čačas torni. Turpinot pastaigu pa promenādi, nonāksiet pie funikuliera, lai dotos apskatīt Batumi un Melno jūru no kalna gala.
Pilsētas apskati pēc promenādes, var turpināt pilsētas iekšienē – Piazza skvērs un Eiropas skvērs. Pie muzikālajām strūklakām uz Rustaveli ielas ir tūrisma informācijas centrs, kur varat saņemt bezmaksas pilsētas karti. Vēl viens Batumi apskates objekts ir Botāniskais dārzs.
Sarpi pludmale ir pie pašas Turcijas robežas, ja ir pludmales diena, tad ar “maršrutku” var aizbraukt un baudīt gandrīz Turcijas pludmali.
Batumi bazar (tirgus) – vadāties pēc adreses Maiakovski street, (jūras pusē). Pirmo reizi, kad devāmies – nenācās tik viegli uzmeklēt, jo ārpus teritorijas ir liela andelēšana un var nepamanīt ieeju placī. Tirgus ir dzīvs un labākie suvenīri, kā čurčhelu (riekstu krelles vīnogu sulas ķīselī) vai svanetijas sāli (universāla garšviela), ir pieejami tieši šeit.
Batumi vilciena stacija ir ārpus pilsētas un, lai dotos uz Tbilisi, iesakām izmantot “ātro vilcienu”, kas pēc sešām stundām jau ieripos galvaspilsētā.
Mestia
Svaneti sirds, kas latviešiem atpazīstamāka kļuva pēc raidījuma 1000 jūdzes, ir Mestia ar vēsturiskajiem aizsardzības torņiem. Ceļš uz Svanetiju ir nervu kutinošs, “maršrutka” traucas pa kalna serpentīniem, lavierējot starp govīm un klints aizām. Bet tieši tas, Svanetu neprāts, ir viņu valdzinošās kultūras iezīme. Kā gruzīnu draugi no Tbilisi teica, ka viņiem Svanetia ir sveša, jo ilgu laiku nebija sasniedzama dēļ neesošās ceļu infrastruktūras. Mestia atrodas 1470 metrus augstumā, iebraucot pilsētā, uzreiz manīsiet Seti skvēru, bet pretējā pusē, būs senās svanetu mājas ar aizsardzības torņiem. Mūsu uzturēšanās laikā, internets bija pazudis, jo bijis stiprs vējš.
Tūristu galvenais apskates objekts ir Svanetu aizsardzības torņi. Diemžēl, paši svaneti atstāj tos novārtā un vairumā torņi nav apmeklējami. Mums ieteica mēģināt pie ukraiņu sievietes un tā mūs, par simbolisku naudu, ielaida apskatīt vīra ģimenei piederošajā celtnē un arī teikas pastāstīja.
Mestia ir sava slēpošanas trase, kurā var uzbraukt arī vasarā. Šeit var baudīt pusdienas ar pasakainu skatu.
Ja esat tikuši līdz Mestia, tad noteikti atrodiet veidu, kā nokļūt līdz Ushguli, tas ir apmēram 50 kilometru, bet ceļā jāpavada pat vairākas stundas. Lai kā nebūtu, līdz šim brīdim Ushguli ir mana mīļākā vieta Gruzijā! Lai nokļūt līdz ciematam ir jāiet trīs dienas vai jādodas tūristiem piedāvātās ekskursijās ar 4×4 auto, trešais variants, jāatrod vietējais ar apvidus auto. Mums sanāca trešais variants, tādēļ nevarēšu komentēt par reālajām izmaksām šādam braucienam. Ceļš vien jau ir piedzīvojuma vērts – kalnu strautiņi, kas sķēro ceļus, krāčainā upe, kas pavada ceļiniekus, aizsargtorņi, kas uzrodas un pazūd.
Ushguli ir augstākā vieta Eiropā, 2200 kilometri virs jūras līmeņa, kur joprojām dzīvo cilvēki, UNESCO mantojums . No apskates objektiem – 9. gadsimta Lamaria baznīciņa, kas nomaļus slejas kalna pakājē ar aizsardzības torni un freskām no 10.-12. gadsimta, Etnogrāfiskais muzejs, kas savācis apkārt esošās liecības, kas vairāk izskatījās, kā mantu glabātuve nevis muzejs. Norādes uz muzeju nav un nepieciešams jautāt vietējiem iedzīvotājiem, lai atslēdz. Ushguli ir visvairāk aizsarg-torņu uz vienu ģimeni visā Svanetijas reģionā.
Mtskheta
UNESCO mantojums un tiek dēvēta par Gruzijas garīgo sirdi. Teritorija apdzīvota vairāk kā 5000 gadu. Senā galvaspilsēta Austrumu Gruzijas karalistē jau 3.gs. p.m.ē. ar bagātīgu vēsturi.
Sveti Tskhoveli katedrāle, kas tulkojumā nozīmē “dzīvi dotā kolonna”, pirmā bija koka baznīca 4. gadsimtā, bet tagadējā celta no 1010. gada līdz 1029. gadam. Baznīca ir “iesēdināta” augstos mūros 18. gadsimta otrajā pusē. Galvenā ieeja ir izveidota 11. gadsimtā un, ja palūkosieties virs vārtiem, pamanīsiet divas buļļu galvas. Šie simboli ir saglabājušies no pagānisma perioda. Tieši Mtskhetā tika pieņemta valsts reliģija – katolicisms.
Jvari baznīca viena no nozīmīgākajām celtnēm Gruzijas arhitektūrā pie Aragvi upes, Saguramo kalna virsotnē, 150 metrus virs Mtshetas, celta ap 586. – 604. gadu.
Tbilisi
Pārējot parkam, centrālā banka paliek labajā pusē, Jūs nonākat uz Erekle II ielu, kas tagad ir gājeja iela un atdzimst brīvdienās. Atradīsiet vairākas kafejnīcas, restorānus un veikalus. Sioni katedrāle – atrodas uz Sioni ielas pie Erekle II ielas.
Gorgasali skvērs (saukts arī par Maidan skvēru) – viduslaikos šeit bija tirgus laukums un līdz pat mūsdienām ir saglabājis centra nozīmīgumu, kur satiekas vairākas ielas. No šīs vietas var sākt Abanotubani rajona apskati ar 19. gadsimta austrumu stila dzīvojamām mājām un sērūdeņraža avotiem.
Sēru pirts – jau sen ir bijis centrālais sabiedriskās dzīves epicentrs. Kārtība ir šāda: vietējie ieteica noīrēt savu pirts telpu, kur būs gan sava sēravotu vanna, gan mazgātāja, gan ģērbtuve. Pirmajā reizē devāmies uz zemas tīrības pirti, tādēļ nākamajā reizē izvēlējāmies Sulphur bath un šeit tīrības situācija bija daudz labāka.
Armēņu baznīca St. George – vietējie apgalvoja, ka noteikti jāapmeklē. Baznīcu veidojis Armēņu tirgotājs Umek 1251. gadā un mūsdienās baznīcas apkaimē dzīvo armēņu kopiena. Pēc baznīcas dodaties apskatīt Narikala citadeli.
Mtatsminda ir viens no kalniem (740 metru augsts) virs Tbilisi. Kalna pakājē ir Svēta Dāvida baznīca, tādēļ tulkojumā nozīmē “svētais kalns”. Kad uzbrauksiet ar funikulieri kalna galā nokļūsiet izklaides parkā (bilde ar panorāmas ratu ir no šīs vietas) un nozudīsiet no pilsētas kņadas. Nedrīkst sajaukt, Tbilisi ir divi funikulieri, lai šeit nokļūtu ir jānokļūst līdz Chonkadze ielas funikulierim.
Gori
Pilsētā ir dzimis Josifs Džugašvili – Staļina. Protams, galvenais apskates objekts ir Staļina muzejs (adrese: 32 Stalin Avenue). Neesmu pārliecināta vai šis bija pareizs apskates objekts, tā kā mūsu ģimene cietusi no Staļina valdības masu represijām. Arī pati Gori neiedvesmoja un jau pēc 30 minūtēm sēdējām mašīnā, lai brauktu prom!
Uplistsikhe
Uplistskhe ir sena alu pilsēta un tās vēsture meklējama pirms 3500 gadiem. Šādi arhitektūras pieminekļi atrodami Eritrejā, Irānā un Anatolijā. Uplistsikhe bijis nozīmīgs tirgošanās punkts gan grieķu – romiešu laikos, gan zīda ceļa maršrutā. Interesanti, ka jau viduslaikos šeit gatavoja vīnu un līdz mūsdienām ir saglabājušās divus metrus lielas qvevris (māla trauki, vīna gatavošanai, ko ierok zemē). Jau tajos laikos, kā minimums tika pagatavoti 40 tonnas vīna. Ieejas biļete 7 Lari.
Šis unikāls akmens arhitektūras piemineklis atrodas 10 km no Gori, Staļina dzimtās pilsētas.
Kazbegi
Lai nokļūtu līdz Kazbegi kalnam, Gruzijas lepnumam un simbolam ir jādodas pa “kara ceļu”, kas savieno Kaukāzu ar Krieviju. Kara ceļš ir stratēģiski nozīmīgs un kravas automašīnu kustība, ar visa reģiona valstu numuriem, veido karavānu. Kalna pakājē atrodas ciemats Stepantsminda, kurš tautas valodā joprojām tiek dēvēts par godu dzejniekam, Aleksandra Kazbegi. Stepantsminda ciemats ir galamērķis tūristiem, kas izvēlas šeit nakšņot un doties gan dienas ekskursijās, gan vairāku dienu pārgājienos. Apmeklējot vietējās ēstuves, saskārāmies ar augstākām cenām nekā citur Gruzijā, protams, jo šeit dzīvo tikai ap 4000 cilvēku un pārējie ir tūristi, kas saplūduši no malu malām.
Stepantsminda muzejs, kas atrodas kaimiņos 1814. gadā celtai baznīcai ir slēgts rekonstrukcijai (informācija 2019. gada decembrī). Caur žogu ir iespējams aplūkot rakstnieka Kazbegi piemiņas zīmi no ielas puses.
Gergeti Trinity Church (Gergeti Trīssavienības baznīca) ir viens no Gruzijas simboliem, atrodas 2170 metru augstumā uz Kazbegi kalnu fona. Celta 14. gasimtā un tieši šeit sastapām viss vairāk tūristus visā ceļojuma laikā.
Gveleti ūdenskritums ir nedaudz aiz Stepantsminda ciema, sasniedzams nelielā pārgājiena maršrutā.
Juta aiza atrodas netālu no Stepantsminda, kur meklēt kalnu brīnumu un mieru.
Ananuri cietokšņa komplekss celts 17. gadsimtā, atrodas blakus Zhinvali ūdens krātuvei.
Gudauri slēpošanas kūrorts, kurš jau pazīstams starp ziemas sporta mīļotājiem. Moderni apbūvēts un atgādina, kādu Alpu pakājes ciematiņu. Var uzbraukt ar funikulieri arī tūristi un apskatīt kalnu grēdas.
Tautas draudzības arka, kas celta 1983. gadā kā krievu un gruzīnu draudzības apliecinājums. Šeit vērts piestāt nevis dēļ arkas, bet pasakainā skata.
Kakheti reģions
Trešajā ceļojuma uz Gruziju, vēlējāmies doties uz vīnu reģionu, jo kā vairums latvieši esam iemīļojuši gruzīnu vīnus. Lai gan sastapsiet neskaitāmas norādes ar iespēju degustēt vīnu Kakheti reģionā, mēs izvēlējāmies Corporation Kindzmarauli, kurš atrodas Kvareli pilsētā. Šeit vairāki vīnu darītāji ir apvienojušies un ražo šo brīnuma dzērienu.
Sighnaghi
Ceļvedis aizveda līdz šai nelielajai kalnu pilsētiņai, jo esot iecienīta tūristu vieta. Lai gan decembrī to nejutām, ka ceļotāji to apņēmuši, bet patiesi, vieta “uzfrišināta”. Esot mērķtiecīgi atjaunota, lai piesaistītu tūristus un radās sajūta kā mākslīgais skaistums.
Kādi ir slavenie gruzīnu ēdieni?
Man, kā gardēdim, gruzīnu virtuve ir savaldzinājis un uz Gruziju dodamies ar vienu nosacījumu, gardi paēst vietējos restorānos. Iebraucot pilsētā, cilvēkiem uz ielas jautājam, lai iesaka gardākos hinkaļus (lieli pelmeņi). Katram jānogaršo gruzīnu šašliks, jo gaļa netiek marinēta kā pieņemts Latvijā. Maize ar sieru, ko sauc par hačapurī (attēlā maize ar olu – Ajarski Hačapuri), ceļojot sastapsiet dažādus veidus, atbilstoši rajonam. Papildus uz galda tiek servēti dārzeņu salāti, cepti baklažāni un dolmas. Gruzīnu ēdienkarte ir plaša un var baudīt un atklāt jaunas garšas! Pieklājīgi esot, ja galds ir noklāts ar ēdienu. Vairākas reizes saņēmām aizrādījumus par nabadzīgo klājumu un bija gadījums, kad blakus kompānija pasūtīja papildus ēdienus mums, lai nav tik pliks galds!
Gruzija ir varena valsts ar neskaitāmiem apskates objektiem ko iepazīt, ar gardu virtuvi un feinu atmosfēru lieliskam atvaļinājumam!
Noderēja bloga raksts? Tev ir iespēja uzsaukt man tēju/kafiju ar aplikāciju https://www.buymeacoffee.com/celotajs un padarīt mani super priecīgu.
pasaules ceļotājs 
1 doma par “Gruzija”