Indonēzija. Bali. Gili.

Templis

Ulun danu templis

2015.gada oktobrī nezinot īsti, kur ir Indonēzija, bijām iegādājušies biļetes uz Džakartu (Jakarta). Pētot karti un meklējot galamērķi, atskārtām, ka Bali ir tikai pāris kilometru attālumā no Javas sala rietumu gala. Tas būtu lielisks plāns no Džakartas ar vilcienu traukties uz Javas salas rietumiem, tad pārcelties uz Bali un Gili salām.

Plāns bija dinamisks, dienu pavadām pilsētā, apskatot gan tūristu, gan dabas objektos, bet vakarā kāpjam vilcienā un dodamies uz nākamo pilsētu. Izvēloties šādi ceļojot, rodas sajūta, ka piedalies šovā – Skrējiens pēc miljona!

Jakarta (Džakarta)

Vecpilsēta Batavia (Kota Tua) – Džakartas vēsturiskā pilsētas daļa, kur sastapsiet Nīderlandes kolonizācijas liecības gan arhitektūrā, gan plānojumā. Pilsētas sirds esot, Taman Fatahillah burģēstais laukums, apkārtnē ir vairākas eiropiskas kafejnīcas (piemēram, Batavia) un muzeji (Wayang un Jakartas Vēstures muzejs)

Wayang muzejs – tradicionālās indonēziešu lelles, kas ir viena no vērtīgākajām valsts kultūras tradīcijām.  Muzejs atrodas turpat vecpilsētas centrālajā laukumā Taman Fatahillah. Jakartas Vēstures muzejs arī atrodas turpat, bijušajā Batavia domē. Batavia bija holandiešu austrumu Indijas galvaspilsēta 17.gadsimta sākumā, mūsdienās zināma, kā Jakarta.

Monas tornis – atpazīstamākais piemineklis Jakartā un lepni atgādina par Indonēzijas neatkarību, kura tika pasludināta 1945.gadā. Līdz tam Indonēzija bija Nīderlandes kolonija. Piemineklis atrodas Merdeka laukumā (tulkokumā nozīmē “brīvība”). Šeit ir galerija, kurā var iepazīties ar Indonēzijas vēsturi un aplūkot pilsētu uzbraucot tornī.

Pa pilsētu pārvietojāmies ar becak – trīs riteņu motorizēts braucamais/taxi.

No Jakartas Gambir vilciena stacijas ar nakts vilcienu devāmies uz Yogyakartu. Pēc apmēram 7h sasniedzām nākošos pilsētu. Vilciena biļete maksāja apmēram 28$.

Yogyakarta

Tabakas plantācijas. Tabaka, Javas salā bija pazīstama jau 16.gadsimtā un kļuva ļoti populāra. Šeit uzgājām mazas cigarešu rūpnīcas, kas audzē tabaku un mūsu viesošanās laikā, oktobrī, žāvē atklātos laukos, kas apkārtnei piešķir specifisku aromātu.

Prambanan – 10.gadsimtā hindu templis, UNESCO mantojums, tradicionāls javiešu arhitektūras un kultūras piemērs, kuram nav salīdzinājuma. Lielākais templis Indonēzijā, kas veltīts Shivai. Kompleksā ir 224 tempļi, galvenajā laukumā 16 tempļī un iespaidīgākas ir 47 m augstais Shiva templis.

Adrese: Jl. Raya Jogja – Solo Km 16, Prambanan, Sleman, Yogyakarta 55571, Indonesia

Borobudur – 8.-9.gadsimta templis, UNESCO mantojums, kas sastāv no piecām līmeņu terasēm, sagalabājot piramīdas bāzi. Templis uzbūvēts uz kalna, kas rada ļoti iespaidīgu un dievišķīgu skatu. Templi aktīvi izmantoja no 10. līdz 15.gadsimtam, līdz tas tika pamests un aizmirsts līdz 19.gadsimtam. Pārsteidzošākais šajā būvē ir zvana veida kupoli, kas simbolizējot harmonisku laulību starp kupoliem, templi un kalnu, kas ir mākslas šedevrs budistu arhitektūrā un mākslā.

Adrese: Taman Wisata Candi Borobudur, Magelang 56553, Indonesia

Lai nokļūtu šajos tempļos noīrējām motorolleri, jo Prambanan templis no Yogyakarta pilsētas ir apmēram 16 km, bet Borobudur templis 40 km. Tā kā Yogykartā uzturējāmies tikai divas dienas, tad šie bija galvenie apskates objekti. Ieejas biļetes tempļos bija dārgas, ap 20 EUR katrā. Motorollera īre starp visām apmeklētajām pilsētām bija līdzīga, no 2 līdz 4 EUR dienā. Novērojams, ka rollera nomas punkti, katrā pilsētā atradās blakus vilciena stacijai, tādēļ ierodoties jaunā pilsētā, ērti noīrēt un doties iepazīt apkārtni.

Taman Sari – Yogyakarta sultāna karaliskais dārzs. Mūsu viesošanās laikā bija rekonstrukcija, tādēļ varējām ielūkoties tik no kaimiņu pagalma.

teatris

Purawisata Ramayana Ballet – tradicionālais balets/teātris, kuru mums ieteica apmeklēt. Jāatzīst, ka skatītājos bija tikai tūristi, bet priekšnesums patiesi bija skaists un turpmākajā ceļojumā sastapām Ramayana stāstu. Piedāvājums ir kopā ar vakariņām, bet mēs izmantojām tikai izrādes apskati. Izmaksāja ap 25 EUR. Šeit būs saite plašākai informācijai:

http://www.amazingramayanaballet.com/about-us/

Līdz ar tumsas iestāšanos, atkal esam nakts vilcienā, lai no rīta jau ieripotu nākamajā pilsētā.

Malanga

bromo

Bromo kalns

Jami Great Mosque – iespaidīgā mošeja celta 1890.gadā un ir viena no vecākajām mošejām Indonēzijā. Atrotadas pie centrālā parka Alun Alun Merdeka.

Jami Great Mosque

Jami Great mošeja

Bromo kalns – ir tik daļa no Bromo Tengger Semeru Nacionālā parka. Skats, kas paveras uz šo 2392 metru augsto kalnu, vulkānu ir iespaidīgs. Kalnu devāmies apskatīt ar īrētu motorolleri. Šis pārbrauciens no Malanga bija fiziski grūtāks un aizņēma, kādas 2 stundas, daļu ceļa posmu virzoties kalnā. Nakšņojām istabiņā pie vietejiem un ieteica mums doties uz King Kong Hill 2600 metru augstumā, lai apskatītu Bromo kalnu. Minējā arī Mount Penanjakan skatpunktu, kas ir 2770m augstumā.

Coban rondo – 60 metrus auksts ūdenskritums, kas atrodas Panderman kalnā, apmēram 32 km attālumā no Malanga. Javieši stāstīja, ka katrs ūdenskritums Indonēzijā, apveltīts ar leģendām par mīlestību. Šeit ļaudis dodas arī piknikot, tadēļ sastapsiet diedelētājus, mērkaķus. Adrese: Pandesari ciemats, Pujon rajons.

Banyak kalns – pavērties skaistā skatā un, ja ir drosme un laiks, var laisties no kalna gala ar izzpletni.

Oman Kayu – mazs ciematiņš, kas uzbūvēts kokos. Atrodas turpat netālu no Banyak kalna.

Vakars klāt un dodamies ar nakts vilcienu no Malanga uz Banyuwangi, kuri ierodamies nakts vidū.

BANYUWANGI

Naktī izkāpjam Banyuwangi vilciena pieturā un mūsu mērķis ir uzkāpt Ijen vulkāns. Jāatzīst, mēs paši nemaz neapzinājāmies, kur dodamies. Naktī bijām sarunājuši, ka mūs sagaidīs naktsmītnes īpašnieks un ar viņa palīdzību tiksim vulkānā. Ijen vulkāns ir unikāls, jo var redzēt dabas parādības, kas izpaužas neaprakstāmu krāsu spēlē. Lai piedzīvotu šo dabas parādību, jādodas kāpienā ap vieniem – diviem naktī, jo tad var redzēt kā degot sēram, nakts melnumā, izdalās elektriski zilas liesmas. Dabas fenomens rodas izdaloties sēram, tadēļ, ja vējšs iegriežas pret cilvēkiem, ir apgrūtināta elpošana, tādēļ iesaka līdzi ņemt aizsargmaskas. Pārgājiens notiek naktī un tumsā, mūsu gadījumā, vējā un spriedzē, jo jātiek līdz gaismas aušanai krāterī! Mēs nebijām sagatavojušies, proti, informēti, cik fiziski grūts kāpiens tas ir, lai gan gidu neņēmām, jo cilvēku masas, kā skudriņas – visas virzās uz vienu mērķi. Pēc divu stundu raita soļa (arī asarām), mēs tikām līdz krāterim tumsā un piedzīvojām dabas spēku zilajās liesmās.

Nepaspējām nosnausties, kad uzzinājām, ka kursē sabiedriskais autobuss no Banyuwangi uz Denpasar (maršrutā ir arī prāmis) un pēc pāris stundām ir jābūt. Tā nu atkal bijām ceļā!

BALI

Plānojot ceļojumus, meklēju vietējo iedzīvotāju blogus, kuros var uzzināt par autentiskām vietām vai pilsētām. Ir reizes, kad nogursti no uzfrišināta tēla, paredzēta tūristiem. Neticēju, bet arī Bali ir šādas vietas, kurās bijām vieni, bez tūristiem.

Denpasar – salas galvaspilsēta kopš 1958.gada un ekonomiskais centrs. Bali nepiestāv kņada, tadēļ uz Denpasar aizlaidām tikai uz tirgu, lai nopirktu vakariņas. Šeit jābūt uzmanīgiem, jo tirgū uzrodas “labie cilvēki”, kas gatavi parādīt tirgu un piedāvā pārtulkot tirgotāju teikto, bet patiesais mērķis, pārdot preci vairākas reizes dārgāk. Tādēļ izmantojām šādu tehniku, kad ir noskatīta prece un pie kura pārdēvēja vēlies to iegādāties, pavēro, cik balieši maksā par produktu un ar tādu pašu summu norēķinos. Tas patiesi strādā!

Kuta – tūrisma attīstīts salas rajons, kur pirms vairākiem desmit gadu esot bijušas tikai palmas, tagad naktsklubu, hoteļu un restorānu epicentrs. Galvenais tūristu apskates objekts – balto smilšu pludmale Kuta.

Sanur – salas garākā kūrorta vieta un šeit arī mēs izvēlējāmies naktsmājas. Protams, tūristu pārpildīta, bet tajā pat laikā klusa un mierīga. Sanur sirds ir sena baliešu kopiena, to var just tiklīdz nogriežas no galvenajām ielām. Pilsētiņai/ciemam ir savs nakts tirgus, kur var doties vakariņās un mieloties ar ielas ēdienu. Pludmale ir klāta baltām smiltīm un daudz kafejnīcām.

Ubud – pilsētiņa/ciems ir kā mākslīgais skaistums, pārveidots priekš tūristiem ar eiropiskām un “instagram platformas” kafejnīcām, suvenīru veikaliņiem un citām tūristiem nepieciešamām vietām. Pasaulē zināma, kā gleznotāju ciemats, jo trīsdesmitajos gados karaliskā ģimene aicināja ārzemju māksliniekus un intelektuāļus izzināt īsto Bali, tieši Ubud pārvēršoties par kulturālā tūrisma punktu. Ubud mērkaķu mežs ir viens no apskates objektiem, kuru mums ieteica. Patiesi pilns ar negantajiem mērkaķiem, bet pats mežs arī ir burvīgs.

Ulun danu templis – atrodas pie Beratan ezera, netālu no Bedugul, kas savieno ziemeļus un dienvidus. Celts 17.gadsimtā un veltīts Ūdens Dievam. Šis templis ir uz 50000 rūpiju banknotēm.

Uluwatu templis (Pura Luhur Uluwatu) viens no sešiem baliešu garīgajiem pilāriem. Atrodas 70 metrus virs jūras līmeņa klints augšgalā. Pie tempļa ir arī neliels mežs, kur jāuzmanas no nekaunīgajiem mērkaķiem.

Adrese: Pecatu Village, Kuta sub-district, Badung regency.

Sukawati svētais un noslēpumainais kanjons, lai nokļūtu šeit ir jādodas nedaudz sarežģītā pārgājienā pa upi, lēkājot pa akmeņiem un pārvarot šķēršļus. Galā pāvērās reljefa smilšu klintis un upīte, kas izgrauzusi savu ceļu, noteikti bija vērts doties, jo bija klusums, bez neviena ārzemju tūrista. Lai gan grūti salīdzināt ar kanjonu, bet varbūt tas nemaz nav tik svarīgi.

Adrese: Gang Kamboja 4, Sukawati   8°36’30.0″S 115°17’16.6″E

Ūdenskrituma klints pie Melasti pludmales (The Waterfall Cliff at Melasti Beach) – atrodas dienvid-Bali, viena no skaistākajām pludmalēm un tūristu neapzināta.

8°50’53.8″S 115°09’35.8″E

Ūdens strūkla Nusa Dua – dabiski izveidojies robs klintīs un, kad Indijas okeāns bango, ūdens uzšļācas veidojot strūklaku. Efekts rodas, kad okeāns ir nemierīgs un ūdens sitās pret klintīm ar lielu spēku.

Adrese: Nusa Dua Beach, Semenanjung Nusa Dua, Badung, Bali 80517 Jādodas caur viesnīcas Hotel Grand Hyatti teritoriju, tādēļ var apmulst meklējot.

Suluban pludmale –  sērfotāju paradīze, bet īstais skaistums ir Suluban ala. Lasīju, ka esot kā filmā Karības jūras pirāti. Atrodas tieši zem Uluwatu, pēc tempļa apskates laižaties lejā ar motorolleri.

Atrodas Bukit pussalā, jādodas līdz galam pa Jalan Bypass Nusa Dua. 8°48’51.3″S 115°05’21.1″E

Tegal Wangi pludmale – ar dabas veidotām “jacuzzi” vannām. Smilšu pludmale bija fantastiska, noslēpumaina, klints pakājē ar skatu uz okeānu. Paslēpusies no ļaužu acīm un radīja ļoti intīmu noskaņu.

Adrese: Jalan Pura Tegalwangi, Badung, Jimbaran

Divās vietās nepaspējām būt, bet ierakstu koordinātes, lai Jūsu varētu apskatīt un novērtēt. Noslēpumainie Sambangan dārzi ( Secret Gardens of Sambangan) atrodas ziemeļos Bali, tādēļ mums nesanāca pa ceļam.  8°10’29.9″S 115°06’22.1″E . Otra vieta Sekumpul ūdenskritums 8°09’58.3″S 115°11’30.4″E

GILI
 gili
Plānojot ceļojumu, mums ieteica, ka obligāti jādodas uz Gili salām, kas atrodas pie Lombok salas. No Bali uz Gili var nokļūt ar sabiedrisko transporta laivu un privāto laivu (atšķīrība ir cenā un ātrumā). Gili sastāv no trīs salām, kas ir apmēram 2-3 km garas ar bagātīgiem koraļļu rifiem, kurus tūristu vizinātāji iznīcina ar enkuriem, aizāķējoties. Piemēram, Gili Meno, liels pludmales posms bija klāts tikai ar koraļļu atlūzām.
Gili Air  – vistuvāk Lombok salai ar vislielāko iedzīvotāju skaitu;
Gili Meno – mazākā sala un vismazāk attīstīta. Šo salu izvēlējāmies savai mierpilnai atpūtai un patiesi, lielākais satricinājums ir mūzika no Trawagan salas. Vienīgais pārvietošanās iespēja pa salu “andong” – zirga rati.
Gili Trawagan – lielākā no salām un ar jaudīgām ballītēm.
Tā kā mums budžets bija limitēts, bijām izlēmuši par lētāko un lēnāko pārvietošanās iespēju no Bali uz Gili salām. Staigājot pa Sanur pilsētiņu/ciema ielām, iegādājāmies biļeti par samazinātu cenu privātjai laivai no tūrisma aģenta. Tādēļ jau rīta agrumā pie viesnīcas pieturā, gaidījām tūristu autubosu. Ceļš prieku neradīja, jo laivas bija pārpildītas un burzma liela. Laivai pieturvietas bija mainīgā secībā un nācās pāris stundas gaidīt Gili Trawagan, kamēr nokļuvām līdz Gili Meno.
Atapakaļceļā no Gili Meno devāmies ar laivu uz Lombok, pārnakšņot un nākamajā dienā lidot uz Džakartu.
Sperot kāju uz Lombok salas, tā mūs ieintriģēja, nolēmām, ka nākamajā reizē, taisnā virzienā uz šo vietu dosimies!
Zināšanai, pie izlidošanas no Džakartas bija jāmaksā “izlidošanas nodoklis” un tikai rūpijās. Šo informāciju bijām palaiduši garām, tādēļ nācās lidostā mainīt dolārus uz rūpijām.
*Diemžēl bildes no fotoaparāta izgaisa, tādēļ nevaram pilnībā atspoguļot šīs valsts skaistumu, bet patiesībā, Jums pašiem jārada Indonēzijas valsts tēls, mums tik jāpadalās ar vietu nosaukumiem!
Noderēja bloga raksts? Tev ir iespēja uzsaukt man tēju/kafiju ar aplikāciju https://www.buymeacoffee.com/celotajs un padarīt mani super priecīgu.

Komentēt