“Tuvās ārzemes” – tā esam nodēvējuši šo maršrutu, jau pēc 75 km no Rīgas būsiet Lietuvas pierobežā. Šis ir lielisks virziens, ja vēlies dienas laikā apmeklēt citu valsti, bet nakšņot savās mājās, lai gan Biržai piedāvā vairākas naktsmītnes opcijas.

Ceļš no Rīgas uz Skaistkalni nebūs tipisks Latviešu tūristu galamērķis, tieši tādēļ tik saistošs.

Kokamatnieka sēta “Jūras”, Vecumniekos.

Koktēlnieka Jura Audzijoņa sētu, pamanīsiet jau no ceļa, šeit ir mākslinieka mazā pasaule, kur ar ticību apgarota katra būve un statuja. Iepriekš jāpiesakās (+371 63976528), bet mēs piebraucām un tikām laipni uzņemti. Ieeja par ziedojumiem – baznīcas skurstenī metot. Tas intrigai lai paliek, pašiem atklāt.

Skaistkalnes karsta kritenes.

Karsts ir neparasts ģeoloģisks process. Ūdenim izskalojot iežus, pazemē veidojas tukšumi – piltuves, vagas, kanāli, dobumi, plaisas. Tiem pakāpeniski palielinoties, zemes virsējie slāņi, zaudējuši zem sevis pamatu, iebrūk tukšumā – tā top karsta kritenes. Pēc Mammasdabas kartes, šeit jābūt labiekārtotai atpūtas vietai, bet mums neizdevās tās atrast. Apkārtnē atrodamās kritenes nav iezīmētās un tās ir apaugušas, tad var tik nojaust par to esamību, lai nesajauktu ar vienkāršu bedri.

Skaistkalnes katoļu baznīca.

Izcilākais agrā baroka stila arhitektūras piemineklis. Vēl 18. gs. sākumā baznīca bija lielākais un greznākais katoļu dievnams Latvijā. Katedrāles celtniecība aizsākās 17. gs. un 1692. g. šī, sakrālajām celtnēm nepierasti lielā un greznā, ēka pabeigta. Skaistkalnes baznīca ir viena no lielākajām un krāšņākajām Latvijas lauku baznīcām.

Mūsdienās, Skaistkalnes Romas katoļu baznīca ir nozīmīgākais katoļticības centrs Zemgalē, un pēc apmeklētāju skaita tā ir otra populārākā Dievmātes svētceļojuma vieta pēc Aglonas. Blakus baznīcai ir paslēpusies, aizmirstais jezuītu klosteris (iesvētīts 1677. gadā), ēka atrodas 100  visvairāk apdraudēto kultūras pieminekļu sarakstā.

Pārbraucot tiltu, kas ved pār Mēmeli, būsiet jau Lietuvas Republikā.

Antīkās tehnikas muzejs Sodeliskiai muižā (Museum of antique technique at Sodeliskiai manor). Vai mēdz būt pērles lauka vidū? Jā, Biržai tā ir. Šis muzejs pārsteidz ar ekspozīciju – padomju savienības auto, motocikli, dažādi velosipēdi, pāris kara tehnikas, traktori no malu malām un pat lidmašīna ar helikopteri! Vareni! Pieaugušajiem, aizkustinājums varētu rasties, pie rotaļlietu stenda, kuras izvilktas no pagājušā gadsimta.

Adrese: Lauko g. 2. Sodeliškių k., Biržų raj. Pirmdienās nestrādā un ieejas maksa 6 EUR.

Kirkilu karstiniai ežereliai (Kirkilu ezers) – Daudz kriteņu iegruvušas dziļāk par gruntsūdens līmeni, tādēļ tās pārvērtušās par ezeriņiem. Ezeru teritoriju veido vairāk nekā 30 savienoti ezeriņi, kuru platība ir lielāka par 4 ha. Unikāls ainavas elements, vienīgais tāds Baltijā. Ezeru vēl populārāku padara, neparastas formas skata tornis. Mēness veidola torņa augstums ir 32 metri un no augšas paveras skats uz karsta kritenes ezeriņiem.

Karves ola (Govs ala) – esot lielākā Lietuvas kriteni. Virzemes platība 120 kvadrātmetri, dziļums apmēram 12 m. Pie šīs kritenes būs arī trepes, kas ļaus nedaudz iekāpt bedres dibenā.

Lapes ola – nākamā kritene, kas atrodama netālu no Govs ala. Mēs tur nokļuvām, jo norādes aicināja to apskatīt.

Biržai pilsētu dibināja kņazs Radzivilli un ir viena no senākajām pilsētām Lietuvā, kas atrodas Paņevežas apriņķī. Apdzīvotas vietas vēsturē meklējama vairāku tūkstošu gadu senā vēsturē, bet kā pilsēta minēta rakstītajos avotos 15.gs.

Biržai pils – komplekss, kuru uzbūvēja 16.gs. Radvilla (Radzivilli) dzimta, tam laikam Lietuvā lielāko un spēcīgāko itāliešu tipa bastionu cietoksni. Mūsdienās pilī atrodas muzejs un restorāns. Lai nokļūtu pils teritorijā, jāšķērso masīvs koka tilts, kas atjaunots 2013.gadā.

Astravo dvaras (Astravas muiža) – ir pilsētas “otrā pils”, kas atrodas pie Širvēnas ezera. Širvēna ezers ir vecākais mākslīgi veidotais ezers Lietuvā, kuru uzpludināja pirms 400 gadiem, kā aizsargu pilsētai un cietoksnim. Pāri Širvēnas ezeram ir uzbūvēts 525 m garš un 2,45 m plats gājēju tilts, kas savieno Astravu un Biržu pilsētu. Tādēļ dodaties uz gājēju tiltu pār Širvēnas ezeram, ir pieejama arī autostāvvieta. Astravas muiža, itāļu stila villa, ko varam aplūkot mūsdienās, ir cēluši grāfi 1862.gadā vecā cietokšņa vietā. Muižā norisinās (2020.gadā) remonta darbi, jo 20. gs. tā kalpojusi par pienotavu un fabriku ēku, atņemot tai itāļu graciozitāti.

Kopš seniem laikiem Biržu reģions ir slavens ar alus darītavām un lielisko alu. Agrāk alus gatavošana tika praktizēta gandrīz katrā mājā, individuālām receptēm, ko nodeva paaudzēs. Mūsdienās vairākas Biržu alus darītavas turpina ražot šo spēka dziru pēc tradicionālās receptes. Biržu iedzīvotāji izrādīja cieņu pret savu alu, kad pēc pilsētas iznīcināšanas 1704. gadā, alus darītavas atjaunošana notika pirms rātsnama un cietokšņa atjaunošanas. Tika pieņemti likumi, kas prasa augstas kvalitātes alus ražošanas standartus, kas tiek ievēroti līdz mūsdienām.

Beer Route – restorāns un alus darītava, kur doties degustēt alu! Blakus atrodas veikaliņš, kur neskaitāmas izlejamā alus šķirnes nopērkamas mazāk par 1 EUR/litrā un gards, katrai gaumei! Ir iespējama degustācija arī restorānā, lai gan iesaka iepriekš rezervēt galdiņu, jo cilvēki patiešām ir daudz. Adrese: Širv. sen. Biržų k., Alyvų g. 8, 41180, Letuva

Mūs pārsteidza, ka alkoholu var iegādāties veikalos tikai līdz plkst. 20:00. Protams, tas nav svarīgākais, bet mūsu izbrīns bija liels!

Mēs nakšņojām Biržų Kempingas, jauka vieta ar izpalīdzīgiem cilvēkiem. Nebijām plānojuši nakšņot, bet vēlējāmies baudīt pilsētas svētkus! Laipni tikām uzklausīti un uzņemti, atvēlot zemes pleķīti teltīm.

Visi objekti aprakstīti maršruta kārtībā un kopējais ceļa posms Lietuvā ir 25 km, ja atstājam alus baudīšanu, kā pēdējo punktu. Lai Jums lielisks īsais izbrauciens un ķeram mirkli!

Rakstā par Baltkrieviju https://pasaulescelotajsblog.wordpress.com/2019/03/21/baltkrievija/ , Jums ir iespēja iepazīties vēl ar divām Radzivilli dzimtas pilīm.