Sākotnēji plānoju virsrakstā rakstīt “Senā Prūsija”, jo patiešām, šī zeme ir saglabājusi liecības par saviem zelta laikiem. To izteiktāk var manīt Mazūrijas apkaimē, gan bruģētos lauku ceļu posmos, gan ēkas ar sarkanu dakstiņu jumtiem, apjomīgos tiltos un bijušajās dzelzceļa līniju takās.

Bagātā un attīstītā Prūsijas karaliste pastāvēja no 1701. līdz 1918. gadam, līdz ar Vācijas revolūciju. 1918.–1919. gadā to pārveidoja par Prūsijas brīvvalsti. Prūsiju likvidēja 1947. gadā, pēc Otrā pasaules kara sadalot starp Poliju (Varmijas-Mazūrijas vojevodisti), Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) un Lietuvu (Mazo Lietuvu).

Ko apskatīt pa ceļam uz Gdaņsku?

Iebraucot Polijā, tuvākais apskates objekts ir trīs valstu krustpunkts – Lietuvas, Polijas un Krievijas robežu satikšanās. Turpinot ceļu, apskatiet Stańczyki tiltus, kas ir paliekas no demontētās Austrumprūsijas dzelzceļa līnijas, kura savienoja Goldapu (kūrortpilsētu Polijas ziemeļaustrumos) ar Zytkiejmi (ciems Polijas ziemeļaustrumos, netālu no robežas ar Lietuvu un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu). Būvi projektēja itāļu arhitekti ap 1905. gadu un atgādina romiešu akveduktus. Pašlaik tie ir vieni no augstākajiem dzelzceļa tiltiem Polijā un objekta apskates biļete maksā 10 zł. Nepilnu astoņu kilometru attālumā atrodas otrs tilts virs Bludzias upes, Kiepojci. Tā augstums ir 18 metri, un tam ir trīs laidumi ar neogotiskiem dekoratīviem elementiem. Mamerki bunkuri ir vislabāk saglabājušās nacistu patvertnes, kurās Otrā pasaules kara laikā tika pieņemti lēmumi Vērmahta armijai. Būves tika uzceltas laikā no 1940. līdz 1944. gadam un tā kā nacistiem nebija laika tās uzspridzināt, tās palika neskartas. Šeit atrodas 250 ēkas, tostarp 30 patvertnes, kas tika uzceltas četrdesmit augstākajiem ģenerāļiem un feldmaršaliem, kā arī 1500 virsniekiem un Vērmahta karavīriem. Daļu ēkas pārņēmusi daba, tāpēc nāksies klejot pa mežiem, meklējot būves. Ieejas maksa ir 15 zł. Populārākais apskates objekts ir “Vilka midzenis”, kas Otrā pasaules kara laikā bija Ādolfa Hitlera pirmais militārais štābs Austrumu frontē. Lēmums par Vilka midzeņa būvniecību Kentšinas mežā tika pieņemts 1940. gadā, jo tas atradās netālu no Padomju Savienības robežas. Ieejas maksa ir 25 zł. Buczyniec slīdceļš ir Elblagas kanāla posms, kuru uzbūvēja 1860. gadā un tas nodrošina laivas uzstādīšanu uz vilciena ritošajām daļām un mehāniski paceļ uz kanāla nākamo posmu. Mēs apmeklējām Lieldienās un objekts bija slēgts, bet, principā, ir iespējams izbraukt ar kuģīti un izmēģināt 19. gadsimta inženiera izgudrojumu, kā arī apmeklēt muzeju. Malborkas pils ir ķieģeļu gotikas stilā celta 13. gadsimtā un ievērojami paplašināta 14. gadsimtā. Tā ir lielākā pils pasaulē pēc platības, un iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Jāatdzīst, ka bijām steigā, un iegādājoties biļetes automātā, bija vairākas opcijas, piemēram, gan pils, gan klostera apmeklējuma. Mēs tā arī nesapratām, kādu biļeti iegādājāmies, bet pilī iekļuvām. Pēc pils apmeklējuma, turpinājām braucienu pa pasakaini skaistu ceļu uz Gdaņcku.

Braucienu daļēji organizēja 4×4 centrs, tādēļ, ja vēlaties detalizētāku ceļojuma plānu ar papildu industrālajiem objektiem, varat sazināties un iegādāties to vietnē https://4x4centrs.lv/. Tikmēr iedvesmai, viens no mūsu ceļojuma biedriem ir uzfilmējis nelielu video.

Ko apskatīt Gdaņskā?

Kā Polijas pilsēta pieminēta jau 997./999. gadā attīstoties par tirdzniecības centru, 1260. gadā ieguva autonomiju. No 1308. gada līdz 1466. gadam pilsēta bija pakļauta Vācu ordeņa varai līdz Polijas karalis Kazimirs IV atguva teritoriju pēc trīspadsmit gadus ilga kara. Karalis piešķīra Gdaņskai autonomiju pateicībā par pilsētas lojalitāti un tā ievērojami paplašinājās, sasniedzot savu virsotni renesanses laikā un kļūstot par plaukstošāko ostu Baltijas jūrā. Līdz 1754. gadam pilsētu apdzīvoja ap 77 000 cilvēku un apstrādāja ikgadējo graudu eksportu vairāk nekā 200 000 tonnu apmērā. 17. un 18. gadsimtā Zviedrijas kari apturēja pilsētas ekonomisko izaugsmi un sākās tās lejupslīde. 1772. gadā Prūsija ieņēma Gdaņsku, kā rezultātā strauji samazinājās tirdzniecība caur ostu un 1793. gadā tā tika iekļauta Prūsijas sastāvā. Gdaņska lūdza atkalapvienošanos ar Poliju (1813.–1814. gads), taču tā vietā to sadalīja starp Krieviju, Austriju un Prūsiju, pilsēta tika iekļauta Rietumprūsijas provincē. No 1919. līdz 1939. gadam Dancigai, tā toreiz sauca pilsētu, atkal bija brīvpilsētas statuss. 1938. gadā Ādolfs Hitlers pieprasīja pilsētas atdošanu Vācijai. Vācija izmantoja Polijas atteikumu kā provokāciju uzbrukumam 1939. gada 1. septembrī, izraisot Otro pasaules karu. Kara laikā Gdaņska tika nopostīta un 1945. gadā tā tika atdota Polijai. Šobrīd pilsētu varam apskatīt jau pilnībā atjaunotu.

Lieldienās Gdaņskā pabijām tikai vienu dienu, kad muzeji bija slēgti. Nacionālais Jūras muzejs un II Pasaules kara muzejs ir apskates objektu sarakstā. Daži avoti vēsta, ka otrdienās ieeja ir bezmaksas. Pastaiga pa pilsētas ieliņām, iegriežoties neskaitāmajās kafejnīcās un restorānos jau ir emocijām bagāts piedzīvojums.

Piwna iela, minēta 14. gadsimta dokumentos, tagad tā ir kļuvusi par vienu no skaistākajām pilsētas centrālajām ielām, kur atrodas daudzi restorāni, kafejnīcas, bāri un krogi.

Dluga iela, pazīstama kā Garā aleja, ir viens no ievērojamākajiem tūrisma objektiem Gdaņskā. Tā ved no Zelta vārtiem līdz Długi Targ (Garajam tirgum) un Zaļajiem vārtiem (Brama Zielona) , veidojot daļu no Karaliskā ceļa. Skvērā atradīsiet arī vienu no pilsētas mākslas darbiem – Neptūna strūklaku.

Mariacka iela stiepjas no 1502. gadā celtās Sv. Marijas bazilikas (viena no pasaulē lielākajām ķieģeļu baznīcām) līdz Motlavas upei.

Kur ieteiktu nakšņot Gdaņckā?

Tā kā vairums latvieši pilsētu apmeklēs ar auto vai moto, tad varam ieteikt Q Hotel Grand Cru Gdansk, atrodas pilsētas centrā un iepretī viesnīcai ir liels maksas stāvlaukums, lai spēkrats būtu drošībā. Kaut viesnīcā piedāvātās brokastis nav lētas, tās ir ļoti bagātīgas!

Noteikti atgriezīsimies Gdaņckā, lai to varētu iepazīt plašāk!

Noderēja bloga raksts? Tev ir iespēja uzsaukt man tēju/kafiju ar aplikāciju https://www.buymeacoffee.com/celotajs un padarīt mani super priecīgu.