Valsts nosaukums gan no venēciešu itāļu valodas Montenegro, gan Crna Gora apzīmē “Melno kalnu”, kas cēlies iedvesmojoties no 1749 metrus augstā Lovčena kalna. Pirms slāvu tautu ierašanās Balkānos 6. un 7. gadsimtā p.m.ē., apgabalu apdzīvoja cilvēki, kas bija pazīstami kā ilīrieši. Par viņu izcelsmi vai valodu ir maz zināms, bet mūsdienu albāņi viņus uzskata par saviem senčiem. 6. un 7. gadsimtā p.m.ē. piekrastē tika izveidotas ievērojamas grieķu kolonija, un ir zināms, ka ķelti šeit apmetās 4. gadsimtā p.m.ē., 3. gadsimtā p.m.ē. izveidojās vietējā ilīriešu karaliste ar galvaspilsētu Skadarā (mūsdienu Škodra, Albānijas teritorija). Teritorijas vēsture ir dinamiska, un tā tika dalīta starp dažādām impērijām (Osmaņu, Krievijas) un varām, līdz tā ieguva piekļuvi jūrai un tika iekļauta Dienvidslāvijas sastāvā. Tikai 20.gadsimta astoņdesmitajos gados valsts attīstījās kā tūrisma galamērķis un pēdējos gados arī latviešu ceļotājiem iecienīts galamērķis.
Kā nokļūt Melnkalnē?
Mūsu ceļojuma mērķis bija apmeklēt Kotoru un lidojām ar Norwegian tiešo reisu no Rīgas uz Tivat, maija brīvdienās, par to samaksājot EUR 127. Daļa ģimenes sagaidīja mūs lidostā, jo bija mērojuši ceļu no Rīgas līdz Tivat ar auto, tāpēc par auto nomu un sabiedriskā transporta iespējām nevarēšu sniegt ieteikumus. Izmantojām tikai prāmi Lepetane – Kamenari, kas par EUR 5 pasažierus kopā ar auto nogādā līča otrā pusē, ietaupot laiku, jo, braucot gar krastu, mēdz būt pamatīgi sastrēgumi, bet mūsu naktsmājas atradās Moriņas apkaimē.
Ko apskatīt Kotorā un tās apkārtnē?
Kotor ir ieskauta ar nocietinājumiem, kas celti venēciešu periodā, jo tā ir bijusi sena Vidusjūras osta. Tā atrodas Kotoras līcī (Boka Kotorska)– vienā no Adrijas jūras ielokiem. Daži to ir nosaukuši par vistālāk dienvidos esošo fjordu Eiropā, bet patiesībā tas ir applūdis upes kanjons. Nocietinātā Kotoras pilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, un mūs atvilināja tās kaķi, jo šeit kontrolēti dzīvo vairāki simtu dzīvnieku un tiek dēvēta par “kaķu pilsētu”.
No Kotoras gaisa tramvaja paveras burvīgs skats uz līci. Tā kā mēs devāmies ar auto līdz mauzolejam, atpakaļceļā no kalna nolaidāmies ar gaisa tramvajiņu. Biļete vienā virzienā maksā EUR 13. Lieliska atrakcija pirms gaisa tramvaja ir izbraukšana ar rodeli, no kura paveras elpu aizraujoši skati, tās ceļš ved uz kalna nogāzi un kāds izsauciens izsprūk. Rodeļu braucienu var veikt divatā ar bērnu, radot nervu kutinošu atrakciju arī jaunajiem cilvēkiem.
Pa ceļam uz gaisa tramvaju var piestāt Horizont bārā, no kura paveras fantastisks skats uz līci. Ja vēlaties baudīt brokastis, tad pa ceļam varam ieteikt restorānu Nevjesta Jadrana.
Lovčen nacionālajā parkā nāksies iebraukt un iegādāties biļeti (šķiet EUR 3), lai nokļūtu līdz Petra II mauzolejam, kas atrodas 1660 metru augstumā. Mauzoleju uzcēla 1974. gadā pēc izcilā Dienvidslāvijas arhitekta un tēlnieka Ivana Meštroviča projekta par godu Pierre II Petrović-Njegoš (slavenajam Melnkalnes valdniekam, dzejniekam un filozofam, kurš no 1830. līdz 1851. gadam bija Melnkalnes bīskaps, poēmas “Kalnu vainags” (Gorski vijenac) autors, kas tiek uzskatīta par Eiropas literatūras šedevru, un viņam bija liela nozīme Melnkalnes klanu saliedēšanā par centralizētu valsti), iepriekšējās kapelas vietā. Kompleksā ietilpst tunelis ar 461 pakāpienu, un ieejas biļete maksā EUR 8.
Lai nokļūtu uz salu “Our Lady of the Rocks”, var izvēlēties kruīzus pa līci (cenas atšķiras, maija brīvdienās svārstās ap EUR 50), bet var arī par EUR 5 pārcelties ar laivu no Perast pilsētiņas. Mēs izvēlējāmies lētāko variantu un neapmeklējām alas, kurās var nokļūt tikai pa ūdeni kruīza ietvaros.
Ar nelielu bezceļa posmu var nokļūt līdz 100 metrus garam, nefunkcionējošam zemūdens bunkurim, kas būvēts Dienvidslāvijas armijas uzdevumā. Tā kā šāds industriālais objekts nekad nebija redzēts, to bija vērts apmeklēt. Apkaimē esot vairāki zemūdeņu bunkuri.
Mēs apmeklējām Hercer Novi kūrorta pilsētu pa ceļam uz Dubrovņikiem, kas atrodas tikai 50 km attālumā. Hercer Novi atrodas cietoksnis un, tā kā pilsētiņa ir reljefaina, tadēļ sagatavojieties kāpelēt.
Google Maps liste, ar pāris feiniem restorāniem un vietiņām no mūsu ceļojuma. Varbūt noder arī Jums.
https://maps.app.goo.gl/H6PFDj1RMarFyzFWA?g_st=i
Robežu šķērsošana starp Melnkalni un Horvātiju aizņem apmēram 15-20 minūtes, tādēļ izmantojām iespēju un apmeklējām arī Dubrovņikus. Arī šoreiz tūristu pūļi un sakapinātās cenas radīja vēlmi atgriezties mierpilnajā Kotorā.
Šī nebija pirmā reize, kad apmeklējām Melnkalni. Pirms septiņiem gadiem devāmies ceļojumā gar Adrijas jūru. Par vēl skaistām vietām Melnkalnē, lasiet šajā bloga rakstā.
pasaules ceļotājs 