Nemieri Tuvo Austrumu reģionā, atlika ceļojumu uz Libānu, kas slavena ar naktsdzīvi, baudpilno virtuvi un kultūras bagātībām. Latviešiem Libānas vārds var asociēties ar 2026.gadā Latvijas Republikas Veselības ministru Hosamu Abu Meri, kurš pēc tautības ir libānietis. Ceļojuma laikā libāniešiem stāstījām, ka mūsu Veselības ministrs ir viņu tautietis, neviens no sastaptajiem cilvēkiem šo faktu nezināja. Libāna ir bijusī franču kolonija, kas savu neatkarību ieguva tikai pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados. Valstī dzīvo apmēram seši miljoni libāniešu, toties diasporas apmērs ir vairāk nekā 15 miljoni, kas galvenokārt atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā ap ~7 miljoni, Argentīnā ~3 miljoni, Kolumbijā ~2,5 miljoni), bet arī ASV (450 tūkstoši) un Eiropā. Iespējams, tas ir izskaidrojums, plašajam luksusa klases zīmolu veikalu klāstam Beirutā, kā arī izteikti dārgo auto pieejamībai galvaspilsētas ielās. Proti, ceļojums uz Libānu nebūs uz nabadzīgu Tuvo Austrumu nostūri, bet gan augsta līmeņa piedzīvojums bagātā reģiona centrā.

Kā lēti aizlidot uz Libānu?

Mēs devāmies Ziemassvētku brīvdienās, jau iepriekš airBaltic izpārdošanas dienā nopērkot aviobiļetes uz Stambulu par EUR 107.98 abos virzienos. No Stambulas uz Beirutu lido divas zemo cenu aviokompānijas AJet un Pegasus. Bet no Istanbul Sabiha Gokcen International Airport, tas nozīmē jāšķērso Turcijas galvaspilsēta no viena gala līdz otram, ceļš ir garš un nogurdinošs, apmēram trīs stundas. Tādēļ labāk izvēlēties Turkish Airlines reisu no Stambulas jaunās lidostas (IST), jo turpat lido arī airBaltic.

Vai, apmeklējot Libānu, ir nepieciešama vīza?

Latvijas pilsoņi var saņemt tūristu vienreizējās ieceļošanas Libānas vīzu uz vienu mēnesi pēc ierašanās (lidostā vai uz robežas ar Sīriju). Pasei jābūt derīgai vismaz sešus mēnešusun bez ieceļošanas zīmogiem Izraēlā. Nepieciešama apstiprināta viesnīcas rezervācija. Ielidojot Beirutas lidostā, mēs iztikām bez formalitātēm un, būdami pārliecināti, ka nav nepieciešama vīza, bez maksas saņēmām zīmogu pasē. Bet šķērsojot sauzemes robežu starp Sīriju un Libānu, nācās iegādāties vīzas uzlīmi par LBP 1,000,000 jeb aptuveni 11 ASV dolāriem, kā arī samaksāt par pases kopiju.

Kas jāzina ceļojot pa Libānu?

Tā kā Libāna bija starpposms mūsu ceļojumam uz Sīriju, tad Libānai veltījām tikai pāris dienas. Diemžēl sabiedriskais transports ir neērts. Kā paši libānieši teica, principā transports neeksistē, tikai privāti pārvadātāji. Lai iepazītu valsti, vajag auto, bet šoreiz iztikām ar taksometra pakalpojumiem. Sarunājām taksometru uz dienu par 120$, taksometrs no lidostas līdz pilsētas centram maksāja EUR 15. Izmantojām Uber aplikāciju, bet nevarējām norēķināties ar maksājuma karti. Libānā ne visur var norēķināties ar kartēm, tāpēc ir jāņem līdzi skaidra nauda, bet visur pieņem ASV dolārus. Skaidrojums ir ekonomiskā krīze, neuzticība bankām un augstā komisijas maksa par norēkiniem ar karti.

Ko apskatīt Beirūtā?

Beirūtas centrs (Beirut downtown) pārsteigs ar zīmolu veikalu plašo klāstu, dārgām automašīnām un šiki ģērbtiem cilvēkiem. Ziemassvētku rotājumi un noskaņojums pāršalca pilsētas centru.

Libānas simbols ir Rawsha jeb Pigeon Rock — klints daļa, kas atdalījušās no sauszemes. Šeit iespējams izbraukt ar laivu, bet Ziemassvētkos bija stiprs vējš, tādēļ nebija iespējams to darīt.

Beirutā varam ieteikt viesnīcu El Sheikh Suites Hotel ( divām personām; par nakti EUR 47), tās apkārtnē ir vairāki bāri un restorāni. Mēs iecinījām “Raseef Beirut“, jo viena no retajām vietām kur varēja norēķināties ar karti. Ātrās ēstuves “Barbar” ēdienus baudījām vairākas reizes, jo gaļa ar piedevām tiek pasniegta uz paplātes ar dažādām izvēlēm. Šeit nevar norēķināties ar karti, bet šī ir maciņam draudzīga ēstuve. Blakus atrodas arī “Barbar” smūtiju stends. Ļoti garšīgi!

Ko apskatīt Libānā?

Byblos ir viena no vecākajām feniķiešu pilsētām pasaulē, kas ir apdzīvota kopš neolīta laikiem (4500.-1500. gadā p.m.ē.). Joprojām ir saglabājušies seni apskates objektiem, piemēram, 12. gadsimta krustnešu pils, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Pastaigu var sākt no piestātnes un doties augšup garām Sultan Abdul Majid mošejai, izstaigājot veco tirgu un apmeklējot citadeli. Ieejas maksa Byblos citadelē ir LBP 800 000.

Tā kā Libānā ir vīna darīšanas tradīcijas, mēs apmeklējām Château Musar vīna degustāciju. Šeit darina ne tikai nekomerciālo vīnu, bet arī tradicionālo libāniešu alkoholisko dzērienu “arak” – dzidru, stipru, ar anīsa garšu. Destilēts no vīnogām un sajaucot ar ūdeni un ledu tas kļūst pienaini balts. Devāmies uz degustāciju/ekskursiju spontāni un tikām laipni uzņemti par to samaksājot 20 $ no cilvēka.

Harissa ir Libānas kristiešu svētvieta, kur no 1989. līdz 1993. gadam tika celta Libānas Dievmātes bazilika kā cerības un vienotības simbols tautai. Uz Harisu var aizbraukt ar auto, bet var arī pacelties ar funikulieri par LBP 800 000 abos virzienos.

“House of flame” ir vasku muzejs, kur šoferis izlēma mūs aizvest, bet nebija tā vērts. Tādēļ, noteikti izlaidiet šo aktivitāti. Muzejs maksāja LBP 800 000, ir diezgan novecojis un informācija par eksponātiem skopa.

Jeita Grotta pirmdienās ir slēgta, tādēļ mums neizdevās to apmeklēt.

Mūsu ceļš veda tālāk uz Sīriju, par ko varēsiet izlasīt nākamajā bloga rakstā.

Noderēja bloga raksts? Tev ir iespēja uzsaukt man tēju/kafiju ar aplikāciju https://www.buymeacoffee.com/celotajs un padarīt mani super priecīgu.

Sīrija