Sīrija

Doties uz Sīriju tagad ir īstais laiks, jo Bašara al Asada režīms ir kritis, valsts cenšas atkopties no pilsoņu kara postījumiem un tūristi baidās to apmeklēt, tādēļ varēsiet klīst pa UNESCO mantojuma sarakstā iekļautiem objektiem vienatnē. Mēs izlēmām izmantot šo neparasto situāciju un 2025. gada Ziemassvētkus pavadīt kristietības rašanās šūpulī.

Vai, ceļojot uz Sīriju, ir nepieciešama vīza?

Mēs devāmies uz Sīriju no Libānas, šķērsojot sauszemes robežu. Vīzu noformējām uz robežas par 75 USD. Norēķināties var tikai skaidrā naudā. Robežsargi bija ļoti laipni, piemēram, nevarējām atbildēt, kurā viesnīcā apmetīsimies, viņi paši izdomāja un ierakstīja nepieciešamo informāciju. Formalitātes uz robežas aizņēma apmēram padsmit minūtes.

Kā ceļot uz Sīriju?

Mēs devāmies 2025.gada Ziemassvētkos, šķērsojot sauszemes robežu no Libānas. Bija iespējams arī lidot ar tiešo avioreisu no Stambulas uz Damasku, bet citi tūristi stāstīja, ka ir radušās problēmas un lidojumi ir pārvirzīti uz Beirutu. Automašīnas ar Sīrijas numuriem nevar iebraukt Beirutas centrā, tādēļ jāpārsēžas pilsētas pievārtē, kas var radīt amizantas sajūtas. Jau iepriekš par Sīrijas ceļojumu bijām vienojušies ar vietējo tūrisma aģentūru Halabia Travel & Tourism, kas atsūtīja šoferi uz viesnīcu Beirutā un aizveda mūs līdz Damaskai.

Vai ir droši ceļot uz Sīriju?

Pirms pāris mēnešiem pabijām Afganistānā, kas tiek dēvēta par vienu no bīstamākajām valstīm pasaulē – ļoti augsts risks jeb ekstrēma bīstamība. Tādēļ Sīrija neradīja pat mazāko satraukumu. Proti, jebkurā brīdī, ja sāk lidot droni vai raķetes, varam apturēt ceļojumu. Lai tieši TĀ bumba sprāgtu, mums blakus, tad jāpērk loterijas biļetes, jo lielāks apdraudējums ir piedalīties ceļu satiksmē Latvijā. Protams, tas ir sarkasms. Lai mazinātu bažas un efektīvāk izmantotu atvaļinājumu, izvēlējāmies ceļot ar Sīrijas vietējo tūrisma aģentūru Halabia Travel & Tourism, kuru vada dēls un tēvs jau gadu desmitiem. Tēvs Abdel ir gids jau daudzus gadus, pat pirms kara, un uzņem viesus viesnīcā Dar Halabia Hotel Alepo vecpilsētā, blakus Bab Antakya vārtiem. Dēls Hussam nodrošina komunikāciju un vizina tūristus pa Sīrijas apskates objektiem. Ja arī tu vēlies ceļot uz Sīriju, noteikti iesakām sazināties ar Hussam Kadour no Halabia Travel & Tourism , lai baudītu mierpilnas brīvdienas!

Ar kādām neērtībām jāsaskaras Sīrijā?

Situācija var mainīties, bet 2025. gada decembrī nav iespējams norēķināties ar maksājuma kartēm. Apritē ir tikai skaidra nauda, arī viesnīcās un restorānos! Uzjautrinot viesmīļus, jokojām, ka norēķināsimies ar maksājuma karti. Elektrība, siltums un ūdens arī nav garantēti. Infrastruktūra joprojām nav pilnībā atjaunota, tādēļ rīts var sākties bez ūdens, un nāksies gaidīt, kamēr ūdenscisterna to atvedīs; tas var būt auksts, jo silto ūdeni viesi ir iztērējuši. Siltumu nodrošina elektrība, un tās vienkārši nav! Valdība elektrību nodrošina pāris stundas dienā, un ģeneratori ir katrā biznesa vietā. Bet tie ir nieki, jo dzīve rit: kafejnīcās būs silta kafija, restorānos gardi ēdieni un viesnīcās laipni cilvēki.

Vai Sīrijā ir iespējams iegādāties alkoholu?

Vai zināji, ka sīriešiem ir savs tradicionālais alkoholiskais dzēriens arak? Arak tiek destilēts no vīnogām un anīsa, iegūstot lakricas garšu. Dzerot, tas tiek sajaukts ar ūdeni un ledu, kļūstot pienbaltam. Kaut arī ne visos restorānos pieejams alkohols, bet, piemēram, kristiešu pilsētā Almištai tas bija. Damaskā uzturējāmies vecpilsētas apkārtnē, un mūsu viesnīca Beit Akbik atradās blakus ielai, kurā atradās vairāki krodziņi, kuros bija pieejams alkohols.

Ko apskatīt Sīrijā?

Šis ceļojumu plāns pieder Halabia Travel & Tourism, un sešu dienu ceļojums izmaksāja 870 USD vienam cilvēkam. Cenā ietilpa transfērs no Beirutas uz Damascu un no Alepo uz Beirutu, viesnīcas, brokastis, privātā auto pakalpojumi visā ceļojuma laikā, ieejas maksas apskates objektos un gida pakalpojumi. Tā kā nebijām apzinājušies, ka ar kartēm nevar norēķināties pilnīgi nekur, tad skaidrā nauda nebija paņemta līdzi pietiekamā daudzumā un Hussam nācās mums vēl šur tur izmaksāt.

Sešās dienās apmeklējām Sīrijas galvaspilsētu Damasku, Bosru, Maloula, Saydnaya, Krak Des Chevaliers, Palmyra un Alepo.

Bosra – kādreiz bija Romas Arābijas provinces galvaspilsēta, un pieturvieta karavānu ceļā uz Meku. Bosra bija pirmā Bizantijas pilsēta, kurā arābi ienāca 634. gadā. Mūsdienās Bosra ir nozīmīga arheoloģiskā vieta ar 2. gadsimta romiešu teātris, agrīnām kristīgās baznīcas, bizantiešu un musulmaņu laika drupām. Pilsētā kādreiz dzīvoja 80 000 iedzīvotāju.

Krak Des Chevaliers cietoksni uzcēla Jeruzalemes Svētā Jāņa Hospitāļu ordenis no 1142. līdz 1271. gadam un tas ir viens no vislabāk saglabājušajām krustnešu pilīm. Iespaidīgais cietoksnis varēja uzņemt 2000 vīru lielu garnizonu. Krak Des Chevaliers cietoksnis ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Palmyra ir oāze Sīrijas tuksnesī, un viens no svarīgākajiem senās pasaules kultūras centriem. Tā pirmo reizi pieminēta 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Palmyra nonāca romiešu kontrolē 1. gadsimta vidū pēc Kristus un kļuva par daļu no Romas provinces. Grandioza, kolonnām klāta iela, 1100 metru garumā, veido pilsētas monumentālo asi, kas kopā ar šķērsielām savieno galvenos publiskos pieminekļus : Baala templi, Diokletiāna nometni, Agoru, teātri, citus tempļus un pilsētu kvartālus. Ārpus pilsētas mūriem atrodas romiešu akvedukta paliekas un milzīgas nekropoles. Labi saglabājušās drupas kļuva par Sīrijas kultūras mantojuma un pievilināja tūristus līdz Sīrijas pilsoņu kara sākumam, kad Islāma valsts Irākā un Sīrijā (ISIS) iznīcināja dažus no tās ikoniskākajiem pieminekļiem. Apmeklējot Palmyra 2025.gada decembrī, bijām vienīgie tūristi visā plašajā teritorijā. Arheologu mājā joprojām mētājas krievu ražotās patronu kārbas. Kā zināms Sīrijas armijas, ko vadīja Bašara al Asada, sabiedrotie pret ISIS bija Krievijas un Irānas spēki.

Maloula ir pazīstama kā viens no trim pēdējiem ciemiem, kur runā rietumu neoaramiešu valodā, kas ir vistuvākā dzīvā valoda Jēzus valodai. Ciemats ir svarīgs kristietības centrs un tiek apmeklētas svētās vietas, kā Saint Thecla (Svētās Tekla) klosteris un Mar Sarkis baznīca. Viena no vecākajām kristiešu kopienām, kuras pirmsākumi meklējami mūsu ēras pirmajā gadsimtā un to raksturo kā “kristietības šūpuli”, atrodas Sīrijā. Lai gan kristiešu kopiena Sīrijā ir cietusi no vajāšanām un piespiedu migrācijas, to skaits esot ap 10% no valsts iedzīvotājiem.

Saint Thecla klostera leģenda vēsta par meiteni Teklu. Dižciltīgas ģimenes tēvs bija sarunājis savas 18 gadus vecās meitas laulības ar pagānu, bet, tā kā viņa vēlējās būt kristiete, viņa aizbēga no mājām. Sasniedzot Maloula apkaimi, viņa atklāja, ka ceļu aizšķērso akmeņains pacēlums. Brīdī, kad viņa lūdza Dieva žēlastību, klintis brīnumainā kārtā pāršķēlās, ļaujot viņai iziet cauri, izvairoties no sagūstīšanas un nāves. Tekla klosterī pavadīja atlikušo mūžu. Par stāsta iespējamo patiesību, varam pārliecināties arī paši, jo senais ceļš joprojām pastāv un klosteris ir tā gālā.

Mar Sarkis baznīca, domājams, dibināta 4. gadsimtā. Baznīcā atrodas pakava formas altāra galds, kas tiek uzskatīts par pagānu altāriem. Baznīcā atradās arī liela ikonu kolekcija, pašlaik nav skaidrs to liktenis, jo pēc džihādistu uzbrukuma Sīrijas pilsoņu kara laikā, vērtslietas ir pazudušas.

Saydnaya apdzīvotā vietā atrodas Dievmātes patriarhālais klosteris, kas pieder grieķu pareizticīgajai baznīcai. Tas ir viens no senākajiem klosteriem pasaulē un Tuvajos Austrumos un tradicionāli tiek uzskatīts, ka to 547. gadā dibināja Bizantijas imperators Justiniāns I.

Ko apskatīt Damaskā?

Damaska tiek uzskatīta par vienu no vecākajām pilsētām, kas ir nepārtraukti apdzīvota. Pilsēta tika dibināta 3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras. Viduslaikos tā bija plaukstošs amatniecības centrs, specializējās zobenu un mežģīņu izgatavošanā. Pilsētā ir aptuveni 125 pieminekļi, kas datēti ar dažādiem tās vēstures periodiem.

Osmaņu laikmetā Khan As’ad Pasha Al-Azem uzņēma karavānas, kas ieradās no Bagdādes, Alepo, Beirūtas un citām Tuvo Austrumu pilsētām. Pirmajā stāvā tirgotāji mainījās ar precēm, atpūtināja lopus, bet otrajā stāvā varēja izīrēt istabiņas naktsmieram. Būve atrodas Al-Buzuriyah tirgus apkaimē un ir nosaukts Damaskas gubernatora Asāds Pašas al-Azma vārdā (viens no izcilākajiem Damaskas haniem).

Al Hamidiya tirgus ir lielākā tirgošanās vieta Sīrijā, un tas atrodas Damaskas vecpilsētā. Tirgus ir aptuveni 600 metrus garš un 15 metrus plats, to klāj 10 metrus augsts metāla jumts. Tirgus sākas Al-Tavras ielā un beidzas pie Umaijādu mošejas laukuma. Tā ieejā atrodas senais romiešu Jupitera templis.

Al Azem pils tika uzcelta 1749. gadā Osmaņu impērijas laikā kā Damaskas gubernatora Asāda Pašas al-Azm privātā rezidence. Pils palika Azmu ģimenes īpašumā līdz 1920. gadam, kad īpašums tika pārdots frančiem. Pēc neatkarības atgūšanas 1951. gadā Sīrijas valdība to atpirka un izveidoja Mākslas un tautas tradīciju muzeju. Komplekss sastāv no vairākām ēkām un trīs spārniem: harēma, selamleka un khademleka. Harēms ir ģimenes spārns, kurā atrodas ģimenes privātās rezidences un pirtis. Selamleks ir viesu spārns, un tajā atrodas oficiālās zāles, uzņemšanas zonas un lieli pagalmi ar tradicionālu kaskādes strūklaku. Pils ziemeļu daļā atradās kalpu telpas un mājsaimniecība. Al Azem pils ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Umayyad mosque. Reliģiskas ēkas mošejas vietā atrodas jau tūkstošiem gadu, un senākā zināmā ir aramiešu templis, kas datēts ar aptuveni 3000. gadu p.m.ē. Romiešu laikmetā tika uzcelts 1. gadsimta hellēņu templis Jupiteram, un vēlāk uz tā pamatiem uzcēla Svētā Jāņa Kristītāja baznīca. Pirmā lielā musulmaņu dinastija Umaijādu valdīja kalifāta impērijā (661.–750. g. m.ē.). Mošeju var apmeklēt arī citu reliģiju pārstāvji.

Hanania baznīca jeb Svētā Ananiasa kapela, kas slēpjas zem zemes un ir agrīnās kristietības liecinieks. 1921. gadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos tika atrastas bizantiešu baznīcas paliekas no 5. vai 6. gadsimta mūsu ērā.

Bakdash ir populārs saldējuma veikals, kas atrodas Al Hamidiya tirgū. Noteikti apmeklējiet, jo šādu saldējumu baudīju pirmo reizi. Tā ir lipīga masa, ko apkaisa ar pistācijām un nav pārāk salda. Hussam mūs aizveda uz Monalisa restorānu, jo tur esot labs ēdiens, par ko liecināja daudzie tūristi, turklāt tas nav dārgs. Kafejnīca Al Qishla pārsteidza, jo no ielas to nepamanīs, bet ieejot paveras plašs iekšējais pagalms ar Ziemassvētku rotājumiem un ļaužu pārpildīts. Viena no vecākājām kafejnīcām Damaskā, Nofarah Cafe atrodas blakus Umayyad mošejai.

Damskā izmantojām iespēju un apmeklējām publisko vīriešu pirti hammam, kas izmaksāja aptuveni 7.00 USD.

Ko apskatīt Alepo?

Diemžēl Pilsoņu kara laikā Alepo cieta visvairāk stratēģiskā novietojuma dēļ. No 2012. līdz 2016. gadam Alepo tika sadalīta, tās austrumu daļa vairākus mēnešus bija aplenkta, radot humanitāro katastrofu. Kaujas notika pilsētā un joprojām sagruvušās ēkas liecinās par kara šausmām. Alepo pirmo reizi ir minēta senās Eblas pilsētas arhīvos 3. tūkstošgades beigās pirms mūsu ēras kā nozīmīga vieta, kur atradās templis, kas veltīts Tuvo Austrumu vētru dievam Hadadam. 20. gadsimta beigās arheologi atklāja šī tempļa apraktās atliekas Alepo viduslaiku citadeles vietā, kas atrodas kalna virsotnē pilsētas centrā.

Alepo citadelē ir mošeju, piļu un piršu ēku paliekas, un tajā ir pierādījumi par agrāko civilizācijas apdzīvotību, kas datējama ar 10. gadsimtu pirms mūsu ēras. Laika gaitā to apdzīvoja gan aramieši, gan asīrieši, gan grieķi, gan arābi, gan armēņi, gan romieši, gan bizantieši, gan ajubīdi, gan mamlūki un osmaņi. Tiek uzskatīts, ka lielākā daļa celtņu, kādas tās ir mūsdienās, ir radušās ajubīdu periodā (Ēģiptes Ajubīdu dinastijas valdīšanas laikā 1171.-1250.g.). Alepo citadele ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Souk of Aleppo jeb senais tirgus ar vairāk nekā 1000 stendu un stiepjas 13 km garumā, simtiem gadu ir bijis pilsētas ekonomiskās un sociālās dzīves centrs. Katra Alepo tirgus daļa ir nosaukta kāda amata vai produkta vārdā, piemēram, vilnas tirgus. Kara frontes līnija ir bijusi senajā tirgū un daļa no tā ir nopostīta, ļaudis palēnām to atjauno, tomēr skats ir ļoti skumjšs.

Alepo ziepju fabrika joprojām darbojas, un ikviens var to apmeklēt. Alepo ziepes ir vienas no vecākajām cilvēcei zināmajām ziepēm, un tās izgatavo no olīveļļas, lauru eļļas, ūdens un nātrija hidroksīda. Ziepju gatavošanas process ir ļoti vienkāršs: masu izlejot uz grīdas, sagaidot, kad tā sacietē, un sadala gabaliņos.