JAPĀNA
13/04/2017 Japāna ir bijusi sapņos, bet tik neaizsniedzama likusies. Pienāca laiks tieši Lieldienās, meklēt sakuru 
🌸. Piebilde, ka mūsu pašu ķiršu ziedēšana ir atstāta novārtā.. Lai kā arī būtu, pavasara svētkos Japānā esot, ir jāvadās pēc ķiršiem 
🍒 tādēļ neviena naktsmāja 
🏕 nav sarunāta un pat pilsētas 
🗺 tiek izlemtas pēc atbildes: Vai Sakura zied? Tā, pēc negulētas nakts devāmies uz labāko hanami vietu Tokijā Ueno Koen parku. Skaisti, mierpilni un svētīgi..
Rīt dosimies meklēt 🌸 Nagano, pilsētas nosaukums daudziem atpazīstams pēc 1998.gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm.
14/04/2017 Matsumoto pils ir vecākā koka pils Japānā un viens no četriem nacionālajiem dārgumiem. 🌸. Sakurai pa pēdām ejot, tā skaisti rotā Japānu. Šodien traks skrējiens bijis gan lielākajā koka templī Nagano pabūts, paspējām līdz Jigokudani mērkaķu parkam, kur tie laiski karstajos baseinos sildās savā dabā un negaidīti nonācām Nagoya, ceturtajā lielākajā pilsētā ar diviem miljoniem iedzīvotāju. Kas pa skudru pūzni! Rīt ir vīru diena, nebūs man tempļi 
⛩un 🌸. Būs Toyota un Shinkansen 
🚄(bultu vilcieni, kas sasniedz pāri pa 500km/h) muzeji! Kur vakarā dosimies? Hmm.. tas ir pats burvīgākais šajā piedzīvojumā – ļauties Japānai nest un vest!
15/04/2017 Nepilnās trīs dienās ir noieti 47km un pāri pa 1000km nobraukts ar vilcienu, tas tik tādēļ, ka ik reizi, kad apstājamies ir ko redzēt, ir ko baudīt. Nagoya pils nemaz nebija plānā, bet pateicoties gribas spēkam vēl pāris km, ko izturēšu, sastapām šo brīnumu no 17.gs. Pils cieta II Pasaules karā, tāpat kā visa Nagoya pilsēta tika nežēlīgi izpostīta, viens no iemesliem, jo Mitsubishi šeit ražoja kara lidmašīnas. Kara stāsti ir ik uz soļa.. Esam nokļuvuši līdz Hirošimai.
Bet jālūkojas uz labo- Sakura zied! Paldies onkam, kurš paradīja labāko foto vietu, līdz asarām skaisti!
16/04/2017 Neliela sala Miyajima, netālu no Hirošimas, ir UNESCO pasaules mantojums, tūristu aplenkta, bet TIK skaista un bagāta! Sakura jau noziedējusi un ziedlapiņas klāj ietves. Skats uz paviljonu un piecstāvīgu pagodu. Pārdomām no budismu mācības, atklāta šodien templī. Mēs skaitam gadus, bet no otras puses, saskaitām dienas. 80 gadīgs cilvēks ir nodzīvojis 29 200 dienas. Tas nemaz neliekas vairs daudz! Uzmanīgi un pilnvērtīgi nodzīvot katru dienu, jo nav jau to dienu mums tik daudz!
18/04/2017 Fushimi Inari svētnīca ar šīm arkām (ja tā varētu tulkot) ir radījusi “bildi” par Japānu. Katra arka ir veltīta kādai biznesa, ražošanas nozarei jau izsenis. Inari svētnīca ir biznesa patronese. Pirmā arka rīsu audzēšanas aizstāvim.
Kyoto pirmo reizi minēta jau 7.gs. un 794.gadā kļuva par Japānas galvaspilsētu. Tieši šeit var redzēt Japānu, kādu ārpasaule to sagaida – senatnīgi tempļi, krāsainas svētnīcas un fantastiski dārzi, šeit cēli pozējas 17 Pasaules Unesco mantojumi. Neiespējams to aptvert, kur nu vēl apskatīt.
Vienozīmīgi var teikt, ka jebkurai ceļojošai sirdij jānokļūst Japānā!
20/04/2017 Tokija – metropole ar vairāk kā 9 miljoniem iedzīvotāju, kas var vienā krustojumā savākt 1000 ļaužu. Šķiet viena iela patērē elektrību tik, cik mēs visā Latvijā. Filozofēju un pārspīlēju.
Elektronika un Japāna. Ieskrietuvē, lai paēstu priekšā ir automāts, kurā pasūtīt ēdienu un samaksātu. Labierīcībās podi ar desmit pogam. Metro mobilie tālruņi ik katram rokās. Gaismas un reklāmas, metro, vilcieni un vēl pazemes vilciens. Elektromobīļi nemanāmi piezogas. Ej nu paliec gudrs ar visām šīm uzpariktēm, bet kaut kā iemācas un pierod. Japāna ievelk!
22/04/2017 Galvenā atziņa par Japānu. Katrs darot savu darbu pēc vislabākās sirdsapziņas, izprotot, ka tas ir svarīgs zobrats, lai viss mehānisms strādātu, lielas lietas var sasniegt. Ir sajūta, ka pat metro apsargs dara savus pienākumus ar viss lielāko atbildību. Varbūt tādēļ japāņi ražošanā sasniedz daudz. Neviens necenšas izvairīties no atbildības un meklēt atrunas. Bet visi strādā tik labi, cik vien iespējams. Piekritīšu, varbūt nedaudz pārspīlē.
Ar šo dienu ir nodzīvota vēl viena diena un tās dienas sarūk. Paldies Japāna! Iemīļota, nedaudz iepazīta un ceru uz tikšanos vēl kādreiz atlikušajās mūža dienās.
_____________________________________________________________________________________________
BRAZĪLIJA
Rio Olimpiskās spēles kā brīvprātīgajam.
31/07/2016 Ir palikušas pāris stundas, kad sēdēšu lidmašīnā pretī savam mērķim! RIO OLIMPISKĀS SPĒLES! Katru dienu centīšos šeit likt jaunumus un piedzīvojumus, jo daļiņu no Jums ņemu sev līdzi!
02/08/2016 Vēl sēžot Rīgas lidostā, satraukums kāpa pa muti ārā, jo bija vēl variants palikt mājās. Protams, ka man bija/ir bailes! Sēžot lidmašīna uz Sao Paolo 10 miljonu ļaužu pilsētu, kur noziedzība pulsējot, kur mēļo, ja neesi apzagts – tā vienkārši nevar būt, tad laikam nav ko no tevis nozagt. Man plāns iepazīties ar blakusēdētājiem lidmašīnā un dabūt ceļabiedrus izgāzās! Divas spidrilkas guļ. Mans plāns ir par iespējami drošāko un lētāko veidu tikt līdz Rio, 6 stundas autobusā, bet lai līdz autoostai vakarā tiktu uhuuu! Bail. Reāli bail. Saņēmu sms no mājām “nestraicies savādāk kā vista pērsies” Papēros ar! Neko nevar atrast, neko nevar saprast un tā zaudēju pusotru stundu. Beigās iepazinos ar brīvprātīgo no Bosnijas. Viņa plāns ir tāds pats kā manējais un beidzot varu izelpot autoostā nebūšu viena! Tagad garais nakts ceļš uz Rio.
Rio! Sasniegts, apstaigāts un būts. Mana atbraukšana nakts tumsā vainagojās ar taksistu negodīgumam līdz brīdim, kad sapratu nav kaut kas tīrs. Bet tas jau laikam piederas pie lietas katrā valstī. Toties dienas gaismā Rio cenšas. Visur visur ir policija, armija un cilvēki uniformās, kuru uzdevums ir palīdzēt (laikam). Man tik atliek atvērt karti, kad jau kāds palīdz. Lai gan atdzīšos haotiska šī pilsēta un sajūta ka ejot pa vienu ielu ej tik uz apli. Tātad ļoti bieži apmaldījos. Lai kā ar būtu pabiju pie Kristus statujas, mākonis mūs apskāv un samīļoja, krāsās apžilbināta sēdēju uz čīles trepēm un klausījos dievkalpojumā vienā no daudzajām baznīcām. Un jā viena pati.
Iepazinos ar kanādiešu sporta komentētāju. Protams tas ir viens no tūkstošiem kas par hokeju zina visu un Latvijā pabijis. Ko tad komentēs? Pludmales volejbolu! Piekodināju, lai tur par Latviešiem īkšķi. Solījās ieguglēt un noskaidrot par mūsu volejbolistiem.
03/08/2016 Labrīt! Mums ir sešas stundas uz atpakaļu un ziema. Vakars pagāja karnevālu ekipējuma angārās, kur starp atribūtiku dabūju savu akreditāciju un formu. Ja Jums liekas, ka zinu līdz galam, kādi būs mani pienākumi, tad nop! Iepazinos ar franču meiteni, kura arī būs regbijā, bet ar viņa neko daudz nezināja. Tātad gandrīz 3 stundas stāvot rindā, XS krekli bija jau beigušies, ņēmu, kas bija un bikses vīriešu S. Klāt vēl kaudze ar daž ne dažādiem aksesuāriem. Zaļas kedas! Nezinu kā to pēc tam visu salikšu savā rokas bagāžā?! Pats galvenais ir šis, kas apliecina, ka neesmu dzīvojusi iedomā. Esmu Rio Olimpisko spēļu brīvprātīgais Regbijā, kuršs piesaistīts pie spēlējošās komandas. 6.augustā sāksies mani pienākumi un esmu nobijusies laimīga.
04/08/2016 Pirms sākas mani pienākumi cenšos maksimāli apskatīt Rio. Šķiet ar katru stundu iejūtos un viena drošāk tālāk dodos.
Nedaudz no praktiskās puses. Man organizatori neko neatmaksā. Tātad ceļš, dzīvošana u.c. nepieciešamības ir mani izdevumi. Lai gan dabūju vakar karti un vismaz vietējais transports ir par velti. Par to ar esmu priecīga, jo šeit nedaudz dārgāk kā Rīgā. Dzīvošana, tā kā to organizēju dienu pirms izbraukšanas, tad varēju atvadīties no savām prasībām. Galvenais noteicošais bija/ir lokācija. Apsolīju mājiniekiem pa nakti neklīst pa ielām. Tātad kas atrodams man vajadzīgajā lokācijā par saprātīgu cenu ir jumts virs galvas un labi cilvēki. Grūtākais būs priekšā, jo kamēr strādāšu man nāksies palikt netālu esošajā koledžā sporta zālē. Lauž manu raksturiņu. Bet esmu bez variantiem, jo stadions ir ārpus pilsētas. Es sev apsolīju pēc šī trakuma kad došos uz Dienvidiem apbalvošu ar labu viesnīcu.
Šodien pabiju pie Rodrigo de Freitas ezera, kur varēja vērot, kā trenējas kaneo sportisti. Šis rajons šodien iekaroja manu sirdi – miers, daba, jauki cilvēki un olimpiskā sajūta. Esmu tomēr “dabas bērns”
Copacabana. Pludmale. Signāli auro nepārstājot slavenajā Copacabana pludmalē ar notiks sacensības. Viss jau aprīkots un gatavs! Pludmales volejbols, triatlons, riteņbraukšana..
Copacabana attaisno visas gaidas. Ak tādēļ Rio ir slavena ar šīm fantastiskajām pludmalēm, kuras Atlantijas okeāna viļņi šķeļ! Esmu laimīga un varu tagad teikt: Tas ir atvaļinājums! Ūdens mani nomierina un atvaļinājumā būt mieriņā tā ir mana laime tagad. Krievijas olimpiskās komandas māja turpat pie mana mieriņa – Forte de Copacabana – ar skaļiem uzrakstiem rotāta, protams. Matroškas un bumsi bumsi.
Labi ka Jums vakar pasūdzējos par naktsmītni tiku uz divām naktīm pie savas mazas jumta istabiņas.
05/08/2016 Lai gan jau dažos sporta veidos mači ir sākušies, piemēram futbolā Brazīlija – D Āfrika vakar palika ničā. Šodien ir atklāšana. Nezinu kur būšu, jo šodien pārvācos.. Bet lai tas sarkan balt sarkanais karogs plīvo stalti. Savu karogu ar izvilkšu un plivināšu! Lai redz ka Latvija ir un būs!
06/08/2016 Pārvācos, kur tūristu smaka pat nav bijusi. Man te sava Ņujorkas Bronx – Bangu Rio. Dzīvē visam jābūt līdzsvarā. Pēdējās divas naktis paliekot pie super sirsnīgiem cilvēkiem, dēls, tēvs un tēvocis pieteicās parādīt Rio naktī. FANTASTISKI. Nu jau esmu pavisam droša. Ģimene izlēma uz koledžu nogādāt mani tiešā nozīmē. Tēvocis bija pilnvarots braukt stundu ar vilcienu (!!!) lai mani aizvestu uz jauno naktsmītni ievācot atbildīgo telefona numurus un atstājot savus un piekodinot mani pieskatīt. Tas ir viens no iemesliem kādēļ man patīk ceļot, jo satieku labus cilvēkus un pārliecinos, ka pasaule ir laba. Labam būt augt!
Lieki piemitināt, ka nav angļu valodas! Es maucu itāliski, bet viņi google translater. Kad lasu portugāliski, tad varu saprast domu – itāļu valoda rullē, bet kad portugāliski runā puzzle neliekas kopā.
Es tikko saņēmu ziņu no sava mentora – portugāliski 16 stundas pirms darba sākuma. Tā ir Brazīlija! Sapratu tik vienu, jābūt divas stundas ātrāk un pozīcija tunelis. Satriecoši ar sarkasmu.
Pozitīvais. Saņēmu no organizatoriem divas biļetes uz spēli, lai mums būtu iespēja pateikties cilvēkiem, kas mūs atbalstījuši Brazīlijā. Tas ir feini! Nosūtīju protams tēvocim Williamam!
07/08/2016 Esmu Deodoro stadionā. Eiropiešu prātam neizprotamā sistēmā esmu nonākusi galamērķī.. Pie Marcello ar kuru ar šo dienu pavadīju un visdrīzāk vēl dažas dienas. Mēs divatā stāvam pie laukuma ieejas un kontrolējam kurš drīkst un kurš nop uznākt uz laukuma. Desmit minūtes pirms spēles nelaižot nevienu tikai spēlējošās komandas spēlētājus un spēles laikā kontrolējam ieeju. Mans pirmais wow bija ienākot laukumā un saprotot, ka viss esmu to sasniegusi un tālāk?
Tas ir kā bērnība gaidot dzimšanas dienu.. Gaidīšanas laiks ir daudz satraucošākais un kad tas pienāk čiks vien ir. Stāvi un domā, pus pasaulei pārkulies, visu pakārtojis, lai kaut ko mistiski kontrolētu. Dienas pirmajā pusē domāju vai ir tā vērts, lai nākošajā olimpiādē ar pieteiktos. Tas vēl ir atvērts jautājums.
Lai kā ar būtu – pārgurusi, bet priecīga pametu laukumu. Pat tad ja zaudēju 50R$, jo protams, vajadzēja man derības uztaisīt. Fidži mani iegāza. Es pavadīju labi laiku kopā ar Marcello un pievakarē pat ļoti jautru laiku.
Divi cilvēki man šodien atzinās es esmu pirmā latviete, ko viņi mūžā satikuši. Turu buru! Formas unikālas. Visi izskatās pēc stāvietu kontrolētājiem.
08/08/2016 Aprunājoties ar citiem brīvprātīgajiem, saprotu, ka man ir paveicies. Man ir forša pozīcija, kur ikviens (kā izrādās) gribētu būt. Kā viens izteicās – visas regbija sporta zvaigznes acu priekšā visu dienu. Man apkārt ir visi organizatori, tas nozīmē interesanta vide. Mans mentors par mani rūpējas un ir ļoti gādīgs. Izrādās citiem brīvprātīgajiem visu dienu ūdens nav bijis.
Turpretī man, tiek pienests regulāri auksts dzeramais. Kā vienmēr cilvēks nenovērtē, kas ir, līdz brīdim kad zaudē. Es gan neko neesmu zaudējusi, bet sapratusi – IR FORŠI!
Un vispār ir sajūta, ka esmu jau vietējā. Ātri tas cilvēks izveido atkal savu komforta zonu! No rīta ķīniešu žurnālistam palīdzēju atrast šaušanas sacensības. Viņš tā ar nesaprata, ka es jau nezināju kur jāiet – tik pēc intuīcijas, saprašanas un ožas. Laimīgs cilvēks bija. Pateicās un pateicās.
Tā tās dienas paiet iekš regbija. Rīt fināls sieviešu regbijā. Tad sākas vīriešu regbijs.. Yeee baby!
Bildē Fidži pret UK. Man gribas vēl vairāk atsākt savas regbija gaitas. Nu vilina šis sporta veids ļoti!
09/08/2016 Fināls sieviešu regbijā septiņniekā. Austrālija, Jaunzēlande un trešās palika Kanādas meitenes. Lai arī rīta prognozes bija nedaudz savādākas.
Pat no UK karaliskās ģimenes princese esot bijusi uz UK Kanādas spēli. Nu ne jau lai noskatītos uz 4.vietu. Plānotas bija medaļas. Šī diena bija emocījām pārpildīta – prieka asaras, bēdu, saviļņojuma un rūgtuma – to visu varēja redzēt aizkulisēs. Kanādas izlases asaras (pat menedžera) jo ir medaļa, kā tēvs steidzās apskaut meitu, ar vārdiem : “Paldies tev. Tev ir medaļa!”, kā kanādas spēlētājas asaras it kā aiz prieka, bet tajā pat laikā rūgtuma – nezinu iemeslu, bet viņa nespēlēja tādēļ medaļu neieguva, lai gan viņas komanda ieguva. Raudot, veļot vārdus es tik smagi strādāju.. Bet tāds ir tas sports!
Vairākums teica Jaunzēlandei būs zelts un visi tam ticēja.. Bet nē – Austrālijai! Tas sarūgtinājuma vilnis, kas plūda Jaunzēlandes meiteņu nācienā no laukuma.. Noraudātas acis aiz muskuļa kalna.. Žēl, es biju par Jaunzēlandi.
Tā ka šī diena bija raibu raibā emociju virpulī un arī smagākā priekš manis. Bet vienozīmīgi interesantākā.
Lai gan rīt sākas vīriešu regbijs. Acīm ar būs prieks!
11/08/2016 Rīts sāksies ar vīriešu regbija finālu septiņniekā, tas nozīmē mana pēdējā darba diena Rio Olimpiskajās spēlēs. Atdzīšos, man ir naktsmājas nākošaja naktij un tas ir viss. Es dodos uz Dienvidiem tik nezinu īsti kur. Man patīk ideja, ka to izlemj autoosta, proti ierodos tur un uz kurieni iet autobuss tur ar dodos. Bet līdz tam vēl ir fināls, kas būs super satriecošs un pārdzīvojumiem bagāts. Es ar savu super komandu, kura sastāv no Argentīnieša, Kolumbietes un Latvietes satriekt nav iespējams. Vispār ir forši sastrādāties ar komandas cilvēkiem, kuri saprot un māk strādāt komandā un nav svarīga kultūru atšķirība, bet skaidri uzdevumi un mērķis.
Šodien Fidži sakāva Jaunzēlandi un radot sev iespēju rīt tikt pie medaļas. Satriecošākais šajā, ka ja tā notiks tā būs Fidži pirmā medaļa vēsture. Tā ikkatrs cer, ka viņiem tas izdosies, tas viņiem būtu liels notikums un daudz svarīgāk kā jebkuras citas valsts izlasei iegūt medaļu. Daudzi no mājām sūtīja ziņu par bildinājumu starp divām brazīliešu meitenēm. Jap tas notika manā postenī. Un nelaidām bildinātāju uz laukuma.. Kā viņa pēc tam atzina, mēs gandrīz viņas plānu esot izjaukuši.
12/08/2016 Zelts vīriešu regbijā septiņniekā tika Fidži. Pirmā Olimpiskā medeļa vēsturē. Ikkatrs bija priecīga par Fidži un es šajā vēsturiskajā momentā varēju būt klāt.
Otrā vieta Lielbritānijai un trešā vietā mani favorīti Dienvidāfrika.
Manas darba gaitas Rio Olimpiskajās spēlēs 2016 ir beigušās, bet ne mans ceļojums. Jau rīt došos skatīties olimpiādi.
Dienas otrajā pusē Marcello (mans mentors un cilvēks ar kuru pavadīju visas sešas dienas) kādā brīdi teica “I will miss you” (tulk. Man pietrūksi) un dienas beigās pateicās par šīm dienām un labo darbu. Man arī neko vairāk nevajag, atzinību, jo es centos no visas sirds un mūsu tunelis bija perfektā kārtībā. Šis darbiņš nu ir padarīts! Samainījušies krekliem devāmies mājās ar patīkamu pēcgaršu.
Arč gatavo Narvas ielu, pus pasauli esmu uzaicinājusi ciemos. Tāpat kā mani! Man ir radusies interese par tādām valstīm, kuras manā TOP 10 nav bijušas. Spēles ir pavērušas manu redzesloku! Esmu TIK daudz uzzinājusi par regbiju, ka sajūta, ka varētu jau trenēt komandu Latvijā.
Priekš manis svarīgākais ir sasniegts. Esmu šo to iemācījusies no saskarsmes, esmu paplašinājusi savu komforta zonu, esmu ieraudzījusi pasauli plašāku un guvusi gandarījumu un apstiprinājumu, ka es dzīvē eju pareizo ceļu un pareizā veidā. Paldies maniem draugiem, kas pirms diviem gadiem pastāstīja par šo iespēju un iedvesmoja mani. Ceru, ka kādu no Jums rosināšu doties uz D-Koreju vai Japānu kā brīvprātīgajam! Jo ziniet ko – ir vērts!
13/08/2016 Šodien man bija iespēja rītu sākt ar Olimpiskajām spēlēm kā skatītājam un atbalstīt Lauru Ikaunieci Admidinu pirmajos divos posmos. Viņas biedrenes augstlēkšanā pat laboja pasaules rekordu. Paralēli notika fināls 10000m sievietēm, kur Etiopiete arī laboja pasaules rekordu. Diezgan siriāla sajūta bija tur, jo noteikti šīs sacensības būtu skatījusies mājās pie TV, bet tagad sēžu stadionā un priecājos, kā bērns. Laura mani redzēja pirms starta, biju vienīgā tik tuvu un sadzirdēja manas ovācijas. Nu bērna prieks man!
Esmu ceļā uz Paraty pilsētu, kas ir apmēram 3-4 stundu braucienā no Rio un esot ļoti skaista vēsturiska pilsēta no Portugāļu kolonistu laikiem. Rīt redzēsim! Ceļoju viena bet tā nejūtos, pārliecināta, ka par mani mājās tik daudz cilvēki domā, ka šīs labās domas ved mani tālāk uz Brazīlijas Dienvidiem.
14/08/2016 Tāda manā iztēlē bija Brazīlija un to es ieraudzīju šajā pilsētiņā PARATY. Es ļoti iespaidojos no Jūlija Lāča romāna “Mūža meža maldi” kur stāsts ved uz 19.-20.gadsimtu, kad latvieši pārdeva savus īpašumus un sektas apmāti ar domu “par paraušanu gaisā” devās uz Brazīliju, jo bija pārliecināti, ka tā ir svēta zema un tā viņi kļūs par izredzētajiem. Galā bija Amazones meži, kuros tika paverdzināti lauksaimniecības darbos līdz pat pupiņu plantācījām. Protams, nekādas “paraušanas gaisā nebija”. Tā patiesi esot bijis un šis ciemats Vārpa patiesi Brazīlijā ir un šo cilvēku pēcteči arī.
Paraty ir portugāļu kolonistu pilsēta no 17.-18.gs. un baltās ēkas ar krāsainiem elementiem, akmeņiem veidotās ielas ir tāda Brazīlija, kādu es to iztēlojos. Ceru, ka bilde nodot to sajūtu.
Mans ceļš ved tālāk uz dienvidiem. Esmu nakts autobusā uz Balneario Camboriu, kūrorta pilsēta un latīņamerikāņu iecienīta brīvdienu mērķis. Šeit iespējams palikšu pie Marcello (mana mentora olimpiskajās spēlēs) tēta. Turu īkšķus kaut izdotos! Īpaši turu īkšķus par mūsu BMX braucējiem, jo jau 19.aug. būšu atpakaļ Rio, lai skatītos finālu.
15/08/2016 Mans bēgšana no Rio ir apstājusies Dienvidu pilsētā Balneario Camboriu. Tā ir latīņamerikāņu vasaras kūrortpilsēta, kur sabrauc ļaudis no Argentīnas, Brazīlijas un Paragvajas un nelielā pilsētiņa no 125 000 pāraug par miljonu lielu. Bet ir ziema (nu mūsu vasara) un priekš manis perfekta vieta, kur pavadīt dažas dienas mierā. Labs ar labu – Marcello tētis dzīvo šeit un viņš bija tik laipns, ka uzņēma mani, piešķirot dzīvokli uz pašas Antlantikas avēnijas ar skatu uz okeānu (!!!) i asara sariesās kad ieraudzīju skatu pa logu! Mūsu komunikācija notiek spāņu valodā, tādēļ saprotu ļoti maz, bet tajā pašā laikā TIK daudz uzzinu! Pat vakar noprovēju tradicionālos kokteiļus! Super!
Uzsitu sev pa plecu, ka izvēlējos plānu apskatīt vairākas pilsētas, jo tās ir tik dažādas. Paliekot Rio man būtu maldīgs priekšstats par Brazīliju.
Balneario Camboriu un tās apkārtnē 19. un 20.gs. sabrauca vācieši gan kā laimes meklētāji, vēlāk, otrā pasaules kara laikā kā bēgļi. Ilgu laiku Dienvidos galvenā valoda bija vāciešu (ar dialektiem) un pat attālākā ciematā šaja rajonā Santa Catarina ir bijis Octoberfest. To var ļoti izteikti redzēt uz ielām, cilvēki izskatās atšķirīgi kā Rio un es saplūstu ar viņiem! Es vairs neesmu vienīgā blondā. Liels prieks ir būt šeit!
17/08/2016 Esmu pavadījusi fantastiskas, mierpilnas trīs dienas Balneario Camboriu. Es nevarēju neko labāku vēlēties, kā mieriņā pie okeāna pūsties, veltīt garas pastaigas dialogā ar dabu.
Jaunatklāšana turpinās. Vai zinājāt tādu sportu – padel? Tas ir skvoša un tenisa apvienojums, kas radies Meksikā un ir ļoti populārs Argentīnā, bet iegūst arvien plašāku popularitāti pasaulē. Nu lūk pavadu vakarus vietējā padel klubā, kur saimnieko Marcello tētis un ar kopējām sarunām pavadam vakarus. Jā, sarunas ir spāniski/portugāliski/itāliski, smadzenēm ir ko piepūlēties, bet tas ir tik burvīgi.
Atkal pārliecinos CILVĒKI IR LABI vai es esmu laba un tādēļ savā ceļā satieku visus šos labos, jaukos un neaizmirstamos cilvēkus. Tas ir retorisks jautājums un lai paliek atvērts.
Jau rīt došos atpakaļ uz Rio, 1060km, apmēram 15 stundas ceļa. Vēl pirms stundas nebija kur palikt Rio, bet atkal jau viss perfekti sakārtojies un ir!
Rio man palikuši daži apskates objekti, kā arī olimpiskās spēles.
20/08/2016 Mans atpakaļ ceļš no Balneario Camboriu izvērtās par 19 stundām autobusā, bet par tik skaisti ainavisku ceļu, ka pat nesaskumu. Palicis man tik viens Rio tūristu apskates objekts rītam. Visu esmu paspējusi apskatīt no savas listes.
Saskumu, kad vakar saņēmu ziņu no mājam, LV izstājās no BMX. Vilšanās sajūta tik liela, ka jau gribējās uzreiz lidot mājās. Iezagās doma pat “sist augšā biļeti”, bet tad sapratu, man viss drīzāk nebūs otras iespējas redzēt tāda līmeņa sportistus. Karstumā, kas mani gandrīz nolika horizontāli, BMX tika noskatīts un satikts pirmais latvietis. Jeee! Pirmo reizi runāju latviski šajās trijās nedēļās. Tik dīvaini.. Bet man sanāca.
Jau vakarā skatījāmies skriešanu, augstlēkšanu, stafeti utt. Jautāsiet kas ir MĒS?! Manas saskarsmes prasmes uzlabojas.. Ar kaimiņa brālēnu, ASV skriešanas treneri, ar Gustavo no kura izprasīju telefonu lai piezvanītu, ar citu brīvprātīgo un viņas tēti.. Beigās mana vientulība pārauga barā.
22/08/2016 Mans ceļš līdz Rio Olimpiskajām spēlēm nu ir beidzies. Esmu jau Stambulas lidostā un no rīta jau būšu Rīgā. Paldies ka iedvesmojāt mani un ceru, ka rosināju kādu no Jums doties jaunatklāt sevi un pasauli. Atdzīšos pirmo reizi ir tā, ka negribējās braukt mājās, jo Brazīliju esmu sagaršojusi, bet ne nogaršojusi. Tik daudz ko vēl gribētu redzēt.. Krājās sarakstā.. Lai mūžam #pasaulescelotajs gars ir manā dvēselē, manās kājās un manās domās. Labam būt augt! Un Brzīlija ir viens sasodīti liels labuma perēklis!
pasaules ceļotājs 